2018./2019.m.g

31.05.2019 10.un 11.a klases skolēni ar audzinātājām Ligitu Ozoliņu un Ingūnu Ūbeli devās skaistā braucienā uz Preiļiem. Projekta ,,Skolas soma” finansiālais atbalsts nodrošināja ne tikai kultūras, bet arī kultūrvides un ekonomikas sasaisti jauniešu pieredzē. Galvenais mērķis bija Raiņa jaunības laika ,,Jasmuižas” iepazīšana un izglītojošā programma par latgaļu apdziedāšanās tradīcijām vienā no dzīves svarīgākajiem brīžiem – kāzās. Skaistajā muižas pagalmā, skanot etno mūzikai, izdalījām liecības. Raiņa filozofijā aktuāls gredzens kā attīstības simbols, tas mūs mudināja domāt par nākamo gadu, kalt jaunus plānus personiskajā un klases kolektīvu dzīvē.

Kādi ir skolēnu spilgtākie iespaidi ,,Jasmuižā” ?

* Raiņa vecāki dzīvojuši samērā turīgi, par to liecina mājas iekārtojums”. Jānis Pliekšāns bija apzinīgs skolēns, labi mācījies – Rīgas ģimnāzijas liecībā tikai augstākie vērtējumi!
* Interesants fakts – tēvs bijis stingrs, kā jau tolaiku uzņēmējs, bet māte – sirsnīgs, pielaidīgāka, mīļa. Jānim Pliekšānam tuvākas attiecības bijušas ar jaunāko māsu, jo vecāko uzskatījis kā māti.
* Mani nobiedēja Raiņa krūšutēls pie ieejas mājā. Likās, ka tas vēro ar caururbjošu skatienu.
* Cauri istabām vijās šaurs austs grīdceliņš. Grāmatplauktā bija senas grāmatas.
* Man vispār patika senās sadzīves lietas ne tikai muižas dzīvojamā mājā, bet arī ceplī. Gudri bija senie latvieši, kā viņi prata izdomāt šādu cepļa konstrukciju, ka uguns un dūmi paceļas nevis caur skursteni, bet pa lielu atveri jumtā!
* Mierīga vieta! Skaists tiltiņš vantīs, lielas šūpoles uzkalniņā, milzīgi koki, pat dižkoks…
* Patika keramikas izstāde. Sākumā nesapratu, kāpēc vienam māksliniekam tik daudz keramikas velniņu, bet tad gide paskaidroja. Uzzināju jaunu ticējumu – dāvināts velns nes laimi, bet paša iegādāts – nelaimi.
* Manu uzmanību piesaistīja keramikas svilpaunieki un lielie svečturi. Tagad zināšu, kā iegūst krāsainu keramiku un ka zilie podi ir dārgāki.
Un vasara var sākties!!!

5. aprīlī Jēkabpils 3. vidusskolā “Skolas somas” ietvaros tika izrādīts Dirty Deal Teatro iestudējums “Kā saule gadījās”. To noskatījās pirmo un otro klašu skolēni.

Atraktīvā veidā uzzinājām, kā Saule radusies, kā zvaigznes sakritušas nakts palagā un kāpēc spīd Mēness. Izmantojot latviešu tautas teikas, virtuves rīkus un pārtikas produktus, aktieri ar bērnu līdzdalību atklāja brīnumus par Zemes, Saules, Mēness, zvaigžņu, ūdens un cilvēka izcelšanos.

Skolēnu atsauksmes.

Līga: ”Bija ļoti labi aktieri! Mums stāstīja, kā radās Zeme
un tad mēs veidojām cepumus un ēdām. Man pat likās, ka mēs eksperimentējām, tas bija ļoti forši!”
Elza: “Man patika, ka puisis aktieris varēja pūst piltuvē, bet meitene nē. Un es nemaz nezināju, ka izrādē var cept cepumus! Bija interesanti
klausīties stāstus. Es viņiem vēlu veiksmi!”
Daniels: “Man patika, kā strādāja abi aktieri, bija stipri interesanti klausīties. Un izrādē mēs mazgājām rokas! Neparasti…”
Renards: “Man smieklīgi likās tas, ka pasākuma beigās mums
lika spēlēt mūziku. Man ļoti patika, ka mēs paši cepām cepumus un arī stāsti
bija aizraujoši.”
Dita: “Man patika klausīties pasaku par dievu un velnu. Un bija garšīgi cepumi. Un patika arī muzicēšana!”
Loreta: ”Man likās ļoti interesanti, kad no piltuves lēja ārā ūdeni un likās smieklīgi, kad ielēja ūdeni burkā un pielika to pie sejas, tad
acis izskatījās MILZĪGAS!  Varbūt tas bija stāsts par seno Latviju, varbūt…”
Mārtiņš: “Man patika, kā pudelē ar piltuvēm piepildīja ūdeni un ļoti patika gatavot cepumus. Mums pastāstīja, kā radās Zeme!”
Gatis: “Mums visiem izrādes sākumā lika kārtīgi nomazgāt rokas. Kā pirms pusdienām!”
Adrija: “Teātra izrādē bija ļoti smieklīgs velns. Man patika Citronezers un tas, ka mums bija iespēja pat muzicēt.”
Ervīns: “Mani iepriecināja tas, ka varēja cept cepumus. Un stāstīja teikas, kā radās upes un ezeri. Vissmieklīgākais bija, kad aktieri lēja ūdeni dažādos stikla traukos.”
Ģirts: “Es uzzināju interesantas lietas par pasauli, mēnesi un velnu.”
Edgars: “Es Citronezerā mazgāju rokas un tas bija jocīgi.”
Miķelis: “Man ļoti patika, ka varēja palīdzēt cept cepumus. Viņi no mīklas pagatavoja pat vistu un zivi.”
Makenzijs: “Mēs smējāmies, priecājāmies un ēdām! Izcila izrāde.”
Aleksejs: “Man patika visa izrāde. Un cepumi bija izcili garšīgi.”
Stefans: “Man bija interesanti, kad mēs spēlējām mūzikas instrumentus.”
Gustavs: “Man ļoti patika, kā tēloja Sauli un Mēnesi.”
Estere: “Es ļoti priecājos, kad aktieri tēloja Dievu, Sauli un kalēju.”
Ģederts: “Cepumu ēšana izrādē bija pats neticamākais.”
Toms: “Patika uzzināt, kā radās pasaule latviešu tautas teikās”.

1.a klases audzinātāja Mārīte Viļuma

7. decembris Ērika Vilsona monozrādes “Mana Magadana” (10 – 12.kl.) un “Nezāle” (8. – 9.kl.)

Atsauksmes par skatītajām izrādēm.

Ienākot zālē pirms izrādes, sapratu, ka būs interesanti, jo ieraudzīju uz skatuves metronomu, karti, lādi, sveci. Kad aktieris un izrādes režisors Ēriks Vilsons uznāca uz skatuves un iepazīstināja ar sevi, mani pārņēma spēcīgs pārdzīvojums, domājot, cik daudz viņš un viņa vecāki ir piedzīvojuši! Es sapratu, cik mums ir viegli pašlaik, mūsdienās. (Artūrs Turkupols, 10.klase)

Izrāde mani rosināja padomāt par sevi, savu ģimeni, dzimteni, pagātni un nākotni, arī laiku, ko dzīvoju tagad. Ērikam Vilsonam bija grūts liktenis, viņš dzīvoja laikā pēc Otrā pasaules kara; tad bija gan bads, gan smags darbs, ātri kļuva par pieaugušiem. Mani iespaidoja izrādes rekvizīti, īpaši metronoms, kas skaitīja sekundes, – katrs sitiens bija viena cilvēka nāve. (Karīna Sereda, 10.klase)

Stāsts bija dramatisks un lika pārdomāt par lēmumiem, ko pieņēma galvenā varoņa māte. Par mātes mīlestību. Lai gan izrādē spēlēja viens aktieris, atmosfēra ar mūziku un priekšmetiem padarīja visu ticamāku. (Bruno Tiltiņš)

Cik daudz cilvēku ir zaudējuši dzīvību izsūtījumā! Mani piesaista monoizrādes un darbi par vēsturi. Bija interesanti un aizkustinoši. (Terēze Stroža, 10.klase)

Uzzināju par līdz šim svešu pilsētu Krievijā – Magadanu. Galvenais varonis stāstīja par savām bērnības atmiņām un vecākiem. Izrāde raisīja daudz pārdomu par dzīvi, par to, ko nekad nedrīkstam aizmirst. Bija vērts noskatīties šo monoizrādi. (Dāvis Eliass Jasis)

Ē.Vilsons prata piesaistīt jauniešus, lika pasmaidīt un arī aizdomāties. Fakti, pieredze, emocijas – viss patika. (Adriana Rozentāle)

Paradoksāli, ka cilvēkam var būt mīļa un tuva pilsēta, kurā pavadīti gan labi, gan traģiski laiki. (Karlīna Kristiāna Medeļeva)

Ē.Vilsona acīs varēja saskatīt visu, ko viņš juta. Lai pastiprinātu izjūtas par auksto Magadanu, aktieris kāpa ūdenī ar ledu. Magadana viņam vienmēr atgādina par māti. Es vēlreiz pārdomāju, ko nozīmē – būt cilvēkam. Mēs nedzīvojam tikai sev, bet arī apkārtējiem. (Alise Vīksne)

 

2018.gada 10.oktobrī 8. ab apmeklēja Alūksnes Bānīša staciju, dzelzceļa vēstures ekspozīcija projekta “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” ietvaros.

Bānīša ekspozīcija raisīja interesi par novadu attīstību. Skolēni salīdzināja Alūksnes bānīša vēsturi ar mūsu pašu novada Viesītes bānīti. Raisījās jautājumi un nepieciešamība pēc paaudžu sarunām. Ekspozīcijas digitālā forma pamudina arī digitālo iespēju izzināšanai.

Negaidīts uzdevums muzeja apmeklējumā bija šķūņa laukuma aprēķināšana bez īpašām mērierīcēm. Brīnišķīgs matemātikas uzdevums kompetenču pieejas realizācijā. Mērīšanas un aprēķināšanas veiksmes un neveiksmes aicināja grupas sadarbībai un radošumam.

Dabas muzeja ”Vides labirints” apmeklējums.

Mācību gada sākumā klases audzināšanas stundās pievērsta uzmanība 8.klasē jaunajiem mācību priekšmetiem – fizikai un ķīmijai, aicinot interesei par jauniem atklājumiem dabas un apkārtējā pasaulē.
Latviešu valodas stundās darbā ar tekstu izmantoti dažādi teksti par dzintaru kā senu un skaistu dabas veidojumu. Klases stundās, plānojot ekskursiju uz Alūksni, atrasta un skolēnu reklamēta informācija par mums nezināmo Dabas muzeju šai pilsētā. Skolēni saņēmuši arī ģeogrāfijas skolotājas pozitīvo atsauksmi par muzeja bagāto materiālu. Iepazīta informācija muzeja mājaslapā.

2018. gada 18. septembrī projekta „Latvijas skolas soma” ietvaros Jēkabpils 3.vidusskolas 1. klašu skolēniem bija iespēja noskatīties izrādi sākumskolas vecuma bērniem „Nenotikušais atklājums”. Radošās komandas sastāvs: Mārtiņš Kozlovskis, Māra Uzuliņa, Justīne Vaivode, Mārtiņš Zutis. Izrāde bija izzinošs piedzīvojums katram izrādes apmeklētājam. Stāsta risināšanā tika izmantoti leļļu un objektu teātra, muzikālu spēļu un improvizācijas teātra paņēmieni, padarot izziņas procesu par kopīgu radošu notikumu. Izrāde rosināja bērnu fantāziju, spēju meklēt likumsakarības un ļāva paskatīties no cita skatu punkta uz sadzīviskām lietām, skaitīšanu un arī ikdienišķiem notikumiem.

Izrāde sagatavota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas „„Latvijas skolas soma” satura radīšana” atbalstu, Latvijas valsts simtgades svinību ietvaros.

Priecē tas, ka par pamatu izrādei izvēlēta mākslinieka Mārtiņa Zuša skaitām grāmata „Nenotikušais atklājums”, kas 2015. gadā atzīta par labāko debiju bērnu literatūrā, piešķirot LVM balvu „Jaunaudze”, kā arī guvusi Bērnu žūrijas atzinību.

Turklāt grāmata iekļauta izdevniecības „Liels un mazs” lasīt veicināšanas projektā „Mūsu mazā bibliotēka”. Jēkabpils 3. vidusskolas 1. klašu skolēni ir iesaistījušies šajā akcijā. Tās mērķis ir  bērniem parādīt, ka lasīšana var būt aizraujoša un vienojoša nodarbe, kas cieši saistīta ar dažādām radošām izpausmēm, piemēram, zīmēšanu, rakstīšanu, teātri. Tā noris sešās valstīs (Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Slovēnijā, Horvātijā) ar Eiropas Savienības programmas “Radošā Eiropa” un Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.

 

Jēkabpils 3. vidusskolas 1. a klases
audzinātāja Mārīte Viļuma