2020./2021.m.g.

    2020./2021. m. g. 1. semestrī visu klašu skolēniem bija iespēja izmantot Latvijas Kinematogrāfistu savienības projekta “Kino visiem un visur Latvijā” piedāvātās filmas.
    Mācību stundās klātienē un attālināti skolēni noskatījās “Saule brauca debesīs”, “Zīļuks”, “Zelta zirgs”, “Mīkla par garo pupu”, “Pavasaris Vārnu ielā”, “Cilvēka bērns”, “Kaķīša dzirnavas”, “Vai viegli būt jaunam?”, “Jelgava 94”, “Puika”, “Vienīgā fotogrāfija”, “Es gribu redzēt rūķīšus” u.c. Skolotāju mudināti, diskutēja, atbildēja uz problēmjautājumiem, salīdzināja ar savu pieredzi un rakstīja arī atsauksmes. 10. klašu skolēni par filmām “Jelgava 94” un “Vai viegli būt jaunam?” reflektēja savā “Kultūras cilvēka dienasgrāmatā” un faktus izmantoja, rakstot argumentēto eseju.

Skolotāja Ingūna Ūbele

    14. decembrī skolēniem atkal bija iespēja izmantot “Latvijas skolas somas”piedāvājumu – populārās Latvijas grupas “FRAMEST” koncertu tiešsaistē. Tika aicināti visi skolēni, kuriem tas bija kā mācību uzdevums un kuri dienas vidū jau bija brīvi no attālinātajām vai klātienes mācību stundām.
    Jau iepriekš skolēni zināja, ka pasākums būs kā koncertstāsts – ar muzicēšanu un stāstījumu. Pirms klausīšanās mūzikas skolotāji audzēkņiem deva savus sagatavotos jautājumus, bet saņēmām uzdevumu arī no mūziķiem:

  • Kuru komponista Zigmāra Liepiņa dziesmu izpildīja grupa?
  • Cik komponista Raimonda Paula dziesmu koncertā izpildīja grupa “Framest”?
  • Kurš reiz slavens estrādes dziedātājs pievienojas grupai dziesmā “Lai tik līst” ieraksta balsī?
  • Koncertā skanēja kāda svešas tautas dziesma. Kuras tautas dziesma tā bija?

    Skolotājiem šīs 40 minūtes bija kā skaists pirmssvētku sveiciens atzīmju izlikšanas laikā, bet ko saka paši skolēni? Audzinātāja I. Vaivode iesūtījusi savu audzēkņu pārdomas:

“Man šis koncerts likās aizraujošs, dungoju līdzi mūzikas ritmiem. Mākslinieki ļoti aizrāva savā sniegumā. Uzlabojās garastāvoklis. Bija ļoti interesanti uzzināt par Latvijas leģendām mūzikā. Jauki bija saklausīt džezu, jo tas man patīk. Paldies par jauko koncertu.”(Loreta Ščerbicka, 7.b)

“Manuprāt, koncerts bija interesants, jo tika izpildītas interesantas dziesmas.
Man patika tas, ka grupa tiešaistē izmantoja arī savu senu koncertu fragmentus un parādīja klipus. Grupa ļoti labi saskaņoja, kad kurš dziedās – nebija tā, ka katrs dziedāja pēc kārtas.
Man patika tas, ka tad, kad grupa dziedāja, viņi kustējās un mazliet dejoja, nevis stāvēja uz vietas. Koncerts neticami pagāja ātri.”(Alise Klidziņa, 7.b)

Paldies arī par iespēju pārējiem skolēniem noskatīties ieraksta video!

Skolotāja I.Ūbele

     1.oktobrī 9.a klasei bija citāda audzināšanas stunda – pastaiga ar gidu pa pilsētas galveno ielu, atzīmējot savas pilsētas 350. Gadu. Projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros apskatījām arī Krustpils pili un pils torni.

     Kāda ir pasākuma pievienotā vērtība mācību procesā?

Vēstures stundām – fakti par Krustpils veidošanos, satiksme senāk ar Jēkabpili, ebreju dzīve pilsētā, padomju laika notikumi, ievērojamu cilvēku dzīve un darbība

Literatūras un mākslas stundām – Ā.Elksnes dzeja, nostāsti pils pagrabos, I.Baltmanes dzīvesvieta un glezna, skati uz pilsētu no Krustpils pils torņa, emocijas ekskursijas laikā

Klases audzināšanas stundai – mūsu savstarpējās attiecības, emocijas, sevis un citu iepazīšana, savas pilsētas ievērojamu objektu apskate

     Kāda bija skolēnu atgriezeniskā saite par piedzīvoto pasākumā?

“Mēs devāmies ekskursijā pa rudām, dzeltenām, sarkanām lapām piebirušu Rīgas ielu. Mēs uzzinājām par pilsētas nosaukuma rašanos, apskatījām vecās ēkas. Jūtu kontrasti bija apbrīnojami: varēja just skumjas par pils aplaupīšanu un priecāties par to, cik skaista un nostāstiem bagāta tā ir. ” (Ņikita)

“Manas izjūtas bija patīkamas, jo mēs bijām kopā visa klase. Man patika Krustpils pils pagrabos, tur bija iedegtas svecītes, kas radīja noslēpumainu atmosfēru. Man patika pils tornī, no turienes pavērās brīnišķīgs skats uz pilsētu. Tas bija tā vērts – kāpt tos sešus stāvus.” (Paula)

“Man palika atmiņā Krustpils pils, dažādas vecas lietas, gleznas, leģendas, Nitiša mašīna, gaisa balons. Jēkabpils ir ļoti skaista pilsēta.” (Artjoms)

“Man patika gides Līgas stāstītais. Ceļš līdz Krustpils pilij bija interesants. Pilī, izmantojot jaunās tehnoloģijas, mēs spēlējām spēli, atbildot uz jautājumiem par vēsturi. Viss bija brīnišķīgi. Paldies.” (Jūlija)

Klases audzinātāja S. Ozola

    14.oktobrī 12. klases skolēni un audzinātāja projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros devās pārgājienā pa Rīgas ielu un apmeklēja Krustpils pili.

    Neskatoties uz lietavām, izstaigājām un iepazinām Rīgas ielas likteni, uzzinājām, kas te dzīvoja, strādāja un mācījās namos, kuri vēl joprojām stalti stāv abpus ielām. Krustpils pilī iepazināmies ar pilsētas vēsturi, apmeklējām izstāžu zāli un pagrabu.  Ekspozīcijās uzzinājām par pilsētas senatni, padomju gadiem, ievērojamākajiem cilvēkiem un viņu sasniegumiem, pārbaudot savas zināšanas, atbildējām uz interaktīvo testu jautājumiem.

    Šī arī bija pirmā diena, kad, ievērojot noteiktos MK noteikumus, muzeju apmeklētājiem bija jālieto aizsargmaskas.

Klases audzinātāja L. Ozoliņa

    15.oktobrī 2.a klases skolēni devās uz Krustpils pili projekta “Latvijas skolas soma” iervaros. Tur aplūkoja jauno ekspozīciju un ar interesi klausījās gides stāstījumā.

    Viena no interesantākajām aktivitātēm bija lidošana gaisa balonā. Kāpēc Krustpils pilī ir gaisa balons? Tāpēc, ka Krustpilī ir dzimis pirmais latviešu balonlidotājs K.Skaubītis. Pirmo lidojumu ar gaisa balonu viņš veica savā dzimtajā pilsētā 1911.g. Sākotnēji mēģinājumi notika stāvā Daugavas krastā un nereti beidzās upes vidū. Skaubītis nav izmantojis lidgrozu, bet gan ar kāpšļiem turējies virvē, kas bija piestiprināta pie balona. Tieši tā arī mēs visi varējām nedaudz palidot.

    Neaizmirstams notikums bija pils pagraba apmeklējums. Daži bērni pat ieraudzīja kādu siluetu un dzirdēja dīvainus klaudzējienus un dobjas skaņas. Tā noteikti bija Brūnā dāma.

    Pils apmeklējuma izskaņā uzkāpām tornī. Vērojām skaisto rudens ainavu un pārsteidzošo panorāmu.

    Klasē veidojām mini pils ekspozīciju un atcerējāmies, pārrunājām un rakstījām par piedzīvoto Krustpils pilī.

Skolotāja K.Aukmane

Krustpils pils muzejā

    15. oktobrī 5.a klases skolēni un audzinātāja projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros devās pārgājienā pa Jēkabpils pilsētas labo krastu. Pirms pārgājiena klases stundās pārrrunājām par Jēkabpils pilsētas attīstību 350 gados, noskaidrojām Jēkabpils ievērojamākos cilvēkus un Goda pilsoņus. Vēstures muzejā iepazināmies ar pilsētas vēsturi, apmeklējām izstāžu zāli Krustpils pilī. Ļoti bagātīga bija ekspozīcija par pilsētas senatni, padomju gadiem un mūsdienām. Uzkāpām pils tornī, no tā augstumiem vērojām darbīgo pilsētas ikdienu.

Klases audzinātāja L.Krūmiņa

    Pirmās rudens nedēļas, un mēs, 10. a klases skolēni, devāmies  uz Līvāniem projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros. Jaunais mācību gads mums iesākās ne tikai ar jaunu mācību programmu, bet arī ar jauniem piedzīvojumiem. Saulaino un labiem mirkļiem bagāto ekskursiju mums finansēja Skolas Somas projekts.

    Stikla muzejs bija mūsu ekskursijas pirmā pieturvieta. Atrodas tuvu, bet nekad neesmu tur bijusi. Mani pārsteidza muzeja attīstības līmenis: jaunas tehnoloģijas, gaišas telpas ar labu apgaismojumu. Viena no muzeja darbiniecēm mums iedeva bezvadu austiņas, varēja klausīties Līvānu balsis: Līvānu grupu ieskaņotos skaņdarbus, Annas Rancānes dzeju. Klausoties man iepatikās viens teiciens „latgaliskais latviskums”. Latgale ir daļa no Latvijas, un neviens cits kā mēs paši – nevaram Latgali aizmirst!

    Līvānu raksturs bija sajūtams uz ielām un cilvēkos. Garāmgājēji ļoti steidzās, kurš gan no mums nesteidzas? Bet cilvēku acīs neredzēju neapmierinātību, līvānieši iet ar gaišām domām un prātu. Domāju, ka viss viņiem izdosies!

    Līvāni bija man jauns atklājums. Es saskatīju tur sirsnīgus cilvēkus, spēcīgu valodu un lielu mīlestību pret savu valsti un kultūru.

Marina Okuņeva 10.a

    Manuprāt, katra Latvijas pilsēta pieder Latvijai, dažādi apliecinot savu piederību. Arī Līvāniem ir sava identitāte.

    Es domāju, ka Līvāni  ir tūrisma pilsēta, visvairāk pateicoties stikla pūšanas  darbnīcai, jo tā ir vienīgā vieta Latvijā, kur radīti mākslas darbi ar stikla pūšanas tehniku. Stikla pūtēju profesija ir ļoti reta visā pasaulē, un tas Līvānus padara par ļoti unikālu, iespējams, bieži apmeklētu pilsētu.

    Liela nozīme Līvānu identitātē ir tās dažādajiem pa pilsētu izvietotajiem soliņiem. Tāpat kā Ventspili  es atpazinu pēc tās govīm, tā Līvānus es atpazīšu pēc to unikālajiem soliņiem. Katram soliņam ir savs stāsts un sava doma.

    Cauri Līvāniem stiepjas dzelzceļš un autoceļš, kuru izmanto daudzi, kas dodas uz Latgales pusi. Lai arī varētu likties, ka tas nozīmē to, ka Līvāni  ir trokšņaina pilsēta, tā nav. Manuprāt, Līvāni ir ļoti  mierīga pilsēta ar ļoti daudzām skaistām un sakoptām vietām, kurās var apstāties, pavērot dabu un klusumā un mierā iedziļināties savās domās.

    Līvāni ir ļoti skaista, sakopta, unikāla  un mierīga pilsēta. Ja kāds tiešām vēlas kavēties pārdomās  un pavērot skaistos Dubnas un Daugavas skatus, Līvānos ir daudz vietu, lai to izdarītu.

Krista Višņevska 10.a

    13.un 14.oktobrī „Latvijas Skolas somas” ietvaros 1.- 4. klases skolēni piedalījās mākslinieces Daigas Kaufmanes mākslas studijas nodarbībā „Glezniecība tradicionāli un netradicionāli.” To varētu saukt par dabas un mākslas saistījumu latviskajā pasaules uztverē.

    Radošajā procesā skolēni izmēģināja netradicionālu glezniecības tehniku. Eksperimentējot salīdzināja, kā ir strādāt ar krāsām, smiltīm un citiem dabas materiāliem. Iepazina Latvijas mākslas labākos paraugus – A. Baušķenieka, M. Rotko, V. Purvīša, J. Rozentāla u.c. darbus.

    Kad katrs pabeidza savu darbiņu, visi kopā veidoja kolektīvo gleznu ar krāsainajām smiltīm uz melna audekla. Kopdarba beigās katrs stāstīja, ko saskata abstraktajā veidojumā. Tas bija interesanti!

    Kāda ir nodarbības pievienotā vērtība? Karjeras mācība – arī māksliniekam jāiegulda liels darbs, gan sagatavojot materiālus, gan radot. Arī mākslas pamatā ir disciplīna – jāievēro klusums. Skolēniem bija prieks par savu pacietīgo radošo darbu.

    Pedagoģiski ļoti pārdomāta nodarbība. Vairāki skolēni izteica vēlmi arī mājās veidot līdzīgas glezniņas. Skolotājas, kuras piedalījās nodarbībā, redzēto izmantoja savās stundās citās klasēs, kā piemēru minot šo pasākumu (piem., 5. kl. skolotāja Inita Beinaroviča literatūrā par pašdisciplīnu, radot un uztverot mākslas darbu).

Skolotāja Ingūna Ūbele

    Paspējām ielēkt pēdējā vagonā…

    Mēs, 11.b klase, braucienu uz teātri bijām plānojuši jau sen. Biļetes rezervētas, izpirktas, personalizētas… Autobuss sarunāts. Nu tik brauksim!

    8. oktobra rīts solīja jauku dienu. Bet – pirmais pārsteigums. Klases audzinātājai stundu pirms izbraukšanas piezvanīja no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes (tas bija mūsu ekskursijas pirmais pieturas punkts) un atteica uzņemšanu, jo iepriekšējās dienas pēcpusdienā LU nolemts nekādas ekskursijas fakultātēs neuzņemt, jo izplatās COVID… Ko nu? Nekā traģiska! Kāpjam autobusā un braucam uz Likteņdārzu!

    Tā kā vairums skolēnu šo vietu jau kādreiz ir apmeklējuši, bija interesanti vērot, kas šeit, totalitārajos režīmos cietušo un bojāgājušo piemiņas vietā,  ir mainījies kopš pēdējās apmeklējuma reizes. Ir uzcelta skatu terase, izbūvēts bērnu un jauniešu radošais laukums. Bet darbi tur vēl joprojām rit pilnā sparā!

    Otrā ekskursijas pieturvieta – Rīgas Kino muzejs. Tas atrodas Vecrīgā. Bijām pieteikuši nodarbību “Kādā valodā runā kino?”, un bija ļoti interesanti! Uzzinājām, kas ir mizanscēna, ka kino izmanto diaģētiskās un nediaģētiskas skaņas, ka ir dažādi kadra plāni, piemēram, ekstrēmais tuvplāns, tuvplāns, vidusplāns, kopplāns, ekstrēmais kopplāns, ka svarīgs ir kameras leņķis, gaisma un ēna, krāsas, kontrasti. Praktiskajā nodarbības daļā katra grupiņa veidoja savu “trilleri” jeb GIFu. Laiks pagāja nemanot! Iesakām arī citiem apmeklēt šo muzeju!

    Tomēr ekskursijas kulminācija bija Dailes teātra apmeklējums. Skatījāmies laikmetīgu izrādi “Sidraba šķidrums”, kas tapusi sadarbībā ar teātra trupu KVADRIFRONS. Lai gan tā ir komēdija, tā provocē domāt par daudzām problēmām, par kurām ikdienā nav pieņemts skaļi runāt, bet tas nenozīmē, ka tās nepastāv.  Izrāde cenšas noskaidrot – kā un vai iespējams rast saprašanos laikā, kad sabiedrībā saduras divas polarizētas pasaules. Šo izrādi neiesakām skatīties bērniem, tā ir “16+” izrāde. Tā kā teātra biļešu cenas pašlaik ir augstas, tad paldies projektam “Skolas soma”, ka šo izrādi varējām noskatīties par puscenu.

    Kad jau devāmies mājup, uzzinājām, ka Jēkabpils dome ir nolēmusi no nākamās nedēļas aizliegt skolēnu ekskursijas. Paspējām ielēkt pēdējā vagonā!

Skolotāja S. Soroka 

11.b ekskursijas kopbilde

  8.oktobrī projekta “Latvijas skolas soma ” ietvaros mēs, 7.b klases skolēni, devāmies pārgājienā pa Rīgas ielu uz Krustpils pili, Jēkabpils vēstures muzeju. Izzinošajā pastaigā pa Rīgas ielu mūs vadīja Jēkabpils vēstures muzeja gide Līga Keiša, mūsu skolas absolvente. Baudot skaisto rudens dienu, iepazināmies ar ievērojamākajām ēkām Rīgas ielā, arhitektūru, cilvēkiem un tradīcijām, bijām pārsteigti par ebreju skolu daudzumu senajā Krustpilī, patika stāsts arī par Krustpils un Jēkabpils veidošanos.

  Krustpils pilī mums bija iespēja pabūt gan pils pagrabos un satikties ar Brūno dāmu, gan uzkāpt pils tornī, gan iepazīt ekspozīciju par Krustpils vēsturi.

  Apskatījām vecticībnieku, kas ir bijuši izcili amatnieki, darbarīkus un iedzīvi, aplūkojām preces, ko ražojuši jēkabpilieši 19., 20.gs.,- mūzikas instrumentus, būvmateriālus un vējjakas, bet visvairāk priecājāmies par iespēju iesēsties Reiņa Nitiša auto sēdeklī, par iespēju iekāpt un pacelties gaisa balonā. Varējām pabūt arī par arheologu un izvilkt spaini ar kādu atradumu no izrakumu vietas, meitenes labprāt izmantoja iespēju pielaikot senās sēļu sievietes apģērbu.

  Noslēgumā mēs nofotografējāmies pie Krustpils pils, bijām priecīgi gan par skaisto laiku, gan par iespēju izzināt savas pilsētas vēsturi, tradīcijas un cilvēkus. Izrādās, ka daudzi klases biedri  Krustpils pilī nebija bijuši. Paldies par doto iespēju!

7.b klases skolēni

Projekta „Latvijas skolas soma” ietvaros mēs, Jēkabpils 3. vidusskolas 3.a klases skolēni, 7.oktobrī apmeklējām LVM dabas parku Tērvetē, kur rudens krāsotā un pasaku apvītajā mežā bija iespēja apvienot aktīvu atpūtu ar izzinošu mācību stundu Zaļajā klasē kopā ar vides izglītības speciālisti Ievu. Turp visus pa līkloču celiņiem aizvizināja zaļais vilcieniņš. Lielisks piedzīvojums!

Tā bija iespēja papildināt savas zināšanas dabas zinību jomā un padomāt, cik skaistā vietā – Latvijā – mēs dzīvojam un cik lieliski, ka apkārt ir daba, kas māca, iedvesmo, nomierina un sniedz arī atpūtas iespējas! Būt kopā, ieklausīties, sajust un  piedzīvot.

Par redzēto un dzirdēto lai stāsta paši skolēni!

Dita: „Ieva bija kolosāla skolotāja! Es no viņas stāstītā uzzināju daudz ko jaunu. Man patika, ka varēja klausīties un skatīties daudz ko par dzīvniekiem. Es uzzināju, ka cauna ir mazs plēsējs. Es nezināju, ka ir tāds jenotsuns. Man patika galvaskausi! Jocīgi, ka dzenis groza čiekuru un ēd sēklas. Es redzēju trīssimtgadīga ozola celmu. Man tur ļoti patika, un es ieteiktu tur aizbraukt vēlreiz!”

Denija: „Es pirmo reizi dzīvē ieraudzīju bebra galvaskausu. Un uzzināju, ka dzenis dobumā ieliek čiekuru un tad ēd.”

Toms: „Es nezināju, ka pīles var perēt dzeņa iepriekšējā gada dobumā, kurš izkalts tuvu zemei. Es uzzināju, kādi zobi ir gaļēdājiem un kādi – augēdājiem. Pirmo reizi dzirdēju, ka jenotsunim ir brūnīgs kažoks. Es uzzināju, ka sermulis ir mazākais plēsējs Latvijā.”

Mārtiņš: „Es uzzināju, ka stirnu tēviņi nomet ragus un  pa gadu uzaudzē jaunus. Ka tie ir pārnadži.”

Ervīns: „Es brīnījos, ka 300 gadus vecam ozolam ir tik liela ripa – diametrs. Nezināju, ka sīļi slēpj zīles pat 300 vietās! Es pirmo reizi pieskāros jenota kažokam.”

  Anna: „Skolotāja Ieva mums stāstīja visvisādus brīnumus! Vāverei aste ir stūre un palīdz planēt no koka uz koku pat 10m attālumā. Uzzināju, ka dižpriedes diametrs ir 2,5 metri.”

Stefans: „ Es no Ievas sacītā uzzināju, kas ir dižozoli un kā skaita gadus kokiem.”

Gustavs: „Es nezināju, ka caunas ir tik lieli plēsēji.”

Edgars: „Es nezināju, ka bebrs ir zālēdājs un ka tas grauž, lai viņš varētu saīsināt zobu garumu, jo tie ātri aug.”

Daniels: „ Es uzzināju, ka jenotsuņi pārnēsā slimības. Un, ja tas sakož suni, noteikti jāved pie veterinārārsta.”

Estere: „Es iemācījos, ka bebra spalva ūdenī nemaz neizmirkst. Man bija iespēja pataustīt vilka ādu.”

Loreta: „Es nezināju, ka Latvijā ir tik mazi plēsēji. Pirmo reizi varēju pataustīt dažādu dzīvnieku kažokus.”

Ģirts: „ Es nezināju, ka dzenis ir koku  dakteris. Man patika klausīties stāstos par gaļēdājiem un zālēdājiem.”

Adrija: „Uzzināju, ka bebrs ir nominēts par šī gada dzīvnieku un ka tam zobu dzeltenums ir saistīts ar dzelzi.”

Līga: „ Es pirmo reizi dzirdēju, ka zvēri tiek sadalīti grupās. Mēs aplūkojām 300 gadus vecu ozolu, un man tas likās pārsteidzoši.”

Aleksejs: „Mēs pētījām milzīgu veca koka stumbru, sīli, dzeni, lūsi, caunu, jenotsuni.”

Lana: „Es Zaļajā klasē iemācījos daudz ko jaunu. Man bija iespēja pataustīt mežacūkas spalvas. Un uzzināju, kas tie tādi dižkoki.”

Gatis: „Es uzzināju, ka bebram ir skaļa balss un sesks, lai atbaidītu ienaidnieku, mēdz palaist smirdīgu smaku.”

Miķelis: „Man patika aplūkot celmus, aplūkot plēsēju pēdas. Daba ir tik daudzveidīga un dažāda. Koki ir liela vērtība!”

Renards: „Pavasarī dzenis ir skaļš, lai pievērstu dzeņu mātītes uzmanību. Tā dabā ir iekārtots.”

Elza: ”Mani pārsteidza, ka dzenis prot dobuma caurumā grozīt čiekuru un ēst sēkliņas. Man šķita, ka lapsa ir visēdājs, bet patiesībā tā nav! Man patika aplūkot augēdāju un plēsēju zobus. Paldies jaukajai stāstītājai!”

3. a klases audzinātāja Mārīte Viļuma

Uzsākot šo mācību gadu ‘’Latvijas skolas somas‘’ projekta ietvaros 7.a klases skolēni devās pārgājienā pa Jēkabpils pilsētu. Tā bija muzejpedagoģiskā nodarbība, kuru vadīja Jēkabpils vēstures muzeja gide Līga Keiša (mūsu skolas absolvente). Skolēni tika iepazīstināti ar Jēkabpils labā krasta pilsētas daļu – Krustpili – un tās vēsturi. Gides stāstījums bija par Rīgas ielas ievērojamākajām ēkām, to arhitektūru, cilvēkiem un tradīcijām, kas bija aktuālas pagājušā gadsimta sākumā un arī pavisam nesenā pagātnē.

Pārgājiena noslēgumā skolēni Jēkabpils galvenajā bibliotēkā izspēlēja interaktīvo spēli  par Jēkabpils vēsturi un varēja paši  pārbaudīt, ko pārgājiena laikā ir dzirdējuši  un jaunu uzzinājuši.

Skolēni pateicas projektam ‘’Latvijas skolas soma’’ par piedāvāto iespēju vairāk iepazīt savas dzimtās pilsētas vēsturi.

Klases audzinātāja Santa Svile

    28.septembrī 8.a klase devās rudens ekskursijā uz Daugavpils skrošu rūpnīcu (projekts “Latvijas skolas soma”). Iesakām gan pamatskolēniem, gan vidusskolēniem.

Citāti no skolēnu vēstījuma ”Ekskursija rudenī”:

    „Agrā rudens rītā mēs devāmies braucienā uz trīs interesantām vietām Daugavpilī.

Pirmā pietura bija “DSR” jeb Daugavpils skrošu rūpnīca. Gids stāstīja, ka vietējie iedzīvotāji to  nezina, jo “DSR” viņiem ir rajons vecajā Daugavpils centrā. Ekskursija bija ļoti jautra, jo gids stāstīja jokus par rūpnīcu, kā visiem pazuda elektrība, jo skolotāja iedarbināja šujmašīnu, gribot iemācīt, kā to lietot. Stāstīja, kā viņš izjokoja apmeklētāju, sakot, ka izkausēto svinu tornī nogādājot spaiņiem, bet viens spainis sver simt trīsdesmit piecus kilogramus un var arī sacietēt, tāpēc ir jāsteidzas. Gids pastāstīja par “Andrjuhu”, kurš tur dara praktiski visu. Skrošu rūpnīcā bija ļoti forši, un es tur labprāt dotos vēlreiz.

8.a klases skolnieks J. Žagars.

    „Pirmā vieta, uz kurieni mēs braucam, bija Skrošu rūpnīca. Uz turieni mūs pavadīja ļoti patīkams gids Pāvels. Viņš mums pastāstīja par to, kā ražo skrotis un kāda veida skrotis. Mums sanāca mazliet apgūt fiziku un ķīmiju. Nodarbības beigās bija iespēja pašiem pašaudīties ar gaisa pistolēm. Šī ekskursija man likās ļoti aizraujoša. Man patika, ka mēs braucām viena klase. Mēs visas ekskursijas laikā izturējāmies viens pret otru labi, bijām viens kopīgs kolektīvs .”Tarzānā” mēs viens otram padevām roku un palīdzējām iziet gaisa trases. Skrošu rūpnīcā mēs viens otru atbalstījām šaušanā. Man prieks par savu klasi! Šī diena bija viens lielisks piedzīvojums.

8.a klases skolniece R. Vītola.

    25.septembrī 4.c klase devās rudens izbraucienā uz Ērgļiem. Pēc neilga brauciena komfortablā Sporta skolas autobusā mēs izmēģinājām savas sportiskās prasmes Braku takās. Iemācījāmies aplikt drošības aprīkojumu, piestiprināt karabīnes un iziet dažādas grūtības trases posmus. Lai arī sākumā bija mazliet bailīgi un reizēm nebija saprotams, kā tikt līdz nākamajai platformai, kopīgiem spēkiem tas izdevās.
Bijām nopelnījuši pusdienas, tāpēc pie ugunskura varējām uzcept skolas ēdnīcā iedotās desiņas un arī apēst līdzi paņemtos gardumus. Paldies Raivim par glīti izceptām desiņām!
    Projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros bijām izvēlējušies apmeklēt kādu kultūrvēsturisku vietu brīvā dabā. Devāmies uz Braku mājām, kur mūs sagaidīja gids un pastāstīja par rakstnieku R.Blaumani. Mazliet mēģinājām izspēlēt teātri, iejūtoties pasaku lugas “Velniņi” tēlos, bet nekas labs nesanāca, jo vēl jāiemācas muzejā uzvesties. Apskatījām vecās ēkas un iejutāmies senās lauku sētas atmosfērā. Izstaigājot Braku mājas, rodas reālāks priekšstats par sadzīves lietām, darbarīkiem un darbiem 19. gs.
    Skolēnu atsauksmes:
“Es iemācījos, kas notika senos laikos.” (Olīvija)
“Es uzzināju par R.Blaumaņa dzīvi. ” (Katrīna)
“Es redzēju grāmatas, kuras bija lasījis R.Blaumanis.” (Elizabete)

    Tālāk mūsu ceļš veda uz Madonu, kur karameļu darbnīcā mācījāmies pagatavot zemeņu karameles. Tas bija labs cienasts, ko aizvest uz mājām. Pa ceļam vēl izkāpām pie Aronas pilskalna, kur ir labierīkots avots ar garšīgu ūdeni.
Rudens mūs lutināja ar brīnišķīgu, saulainu laiku un skaistiem dabas skatiem, bet kā negaisa mākonis bija mūsu uzvedība, kas nedaudz sabojāja prieku par klases ekskursiju.

4.c klase un audzinātāja S.Vecumniece

    21. septembrī Jēkabpils 3. vidusskolā viesojās Jura Babra leļļu teātris TIMS. 1.a, 1.b, 2.a, 3.b klases skolēni noskatījās muzikālu izrādi “Ceļojums”, kurā atraktīvie vadītāji veda kopā ar tēliem: košo vārnu, jestro pērtiķi, lapsu kūmiņu un citiem.
   Pirms pasākuma klases stundās audzinātājas stāstīja par vērtībām, mācīja pieklājību un laipnību savstarpējās attiecībās. Pārrunāja, kas ir koncerts, kas ir leļļu teātris, kā jāuzvedas pasākuma laikā.

    Skolēni ar prieku iesaistījās muzikāli audzinošajā izrādē: dziedāja, vingroja, atbildēja uz jautājumiem. Jaunākā skolas vecuma bērniem izrāde patika. Labais kontakts ar publiku bērnus atraisīja.

    Redzēto pārrunāja mācību stundā. Pēc izrādes, mūzikas iedvesmoti, vairāki skolēni nolēma palikt uz tautu deju pulciņa nodarbībām un, iespējams, apmeklēt tās turpmāk.

Ingūna Ūbele

    Šī gada 18.septembrī tika atzīmēta Olimpiskā diena. 11.a klase projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros devās aizraujošā ekskursijā uz Daugavpili, kurā ne tikai uzzināja ko jaunu, bet arī nodarbojās ar sportiskām aktivitātēm. Sākumā apskatīja Daugavpils skrošu rūpnīcu, interesantā gida stastījumā. Šobrīd rūpnīcā skrotis veido tikai vienu reizi gadā, lai neveidotu lielu gaisa piesārņojumu pilsētā.

    Vēlāk devāmies adrenalīnu radošos piedzīvojumos Tarzānā, kur daži arī pārvarēja savas bailes no augstuma. Pēc tādas adrenalīna devas braucām uz Marka Rotko centru, kur apskatījām vērtīgās gleznas, uzzinājām vairāk par Marka Rotko dzīvi un darbu nozīmi. Apskatījām arī citu mākslinieku darbus. Mājās devāmies noguruši, taču priecīgi.

11.a klases skolniece Evelīna Garkalne

    Šogad 15.septembrī Jēkabpils 3. vidusskolas 10.b klase projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros devās uz Cēsīm.                  

 Cēsu muižas klētī vērojām unikālu izstādi “Multimediju performance SIMBOLISMS”, kurā jaunās krāsās, skaņās, dzejas ritmu pavadījumā un kustībās parādīti daudzi spilgtākie latviešu vecmeistaru mākslas darbi.

Virtuālā animācijas uzvedumā redzami tādu latviešu vecmeistaru kā Jāņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera, Pētera Kalves, Rūdolfa Pērles u.c. autoru darbi. Mūsdienīgiem tehnoloģiskajiem risinājumiem veidotā izstāde ir ļoti labs veids, kā iepazīt mūsdienīgus risinājumus mākslas popularizēšanai un iepazīstināt skolēnus ar mākslu.

Cēsu pils tornī  vērojām vēl vienu multimediālu priekšnesumu – ”Cēsu pils stāsts”, kas ļāva piedzīvot aizraujošu vēstures stāstu, izdzīvojot un sajūtot seno laiku atmosfēru.

Šī skolēniem bija unikāla iespēja gandrīz kā klātienē atrasties telpā, kura mainās līdzi gadsimtiem, rekonstruējot notikumus, vēsturiskus faktus, pils interjera elementus un seno dienu ikdienas ritmu. 10.b klase ir gandarīti par redzēto un aicina arī citus interesentus apmeklēt Cēsis. Iespaidus skolēni apkopos rakstiski savā “Kultūras cilvēka dienasgrāmatā” (latviešu valoda un literatūra) un diskutēs par skaisto vizuālās mākslas stundās.

10.b klases audzinātāja Daina Eglīte