2021./2022.m.g

Koncertlekcija “KOSMOSA BURVIS” 2021. gada novembrī

Vizuāli saistošā un vecumposmam atbilstīgā grupas FRAMEST izpildījumā 1.-7. klašu skolēni iepazina planētas, klausījās un dziedāja līdzi jaunas un zināmas dziesmas, izkustējās dinamiskajā pauzē. Lai labāk izprastu un lēnāk apgūtu jauno, saistošo informāciju, skolēni varēja video skatīties atkārtoti, to daudzi izmantoja.

Visiem patika dziesmas un tas, ka varēja darboties līdzi. Pozitīvi tika novērtēta arī informācija par planētām un zvaigznēm. Daži skolēni atklāja, ka viņiem vispār interesē planētas, Kosmoss. Sarunās pēc pasākuma klasesbiedri uzzināja viens otra intereses, domas, šī koncertlekcija atklāja ko jaunu arī par pašiem skolēniem. Izpildīja krustvārdu mīklu, demostrējot jauniegūtās zināšanas.

4. a klases skolēni rakstīja vēstuli Kosmosa burvim, ievērojot vēstules rakstīšanas un noformēšanas nosacījumus.

Sagatavoja Ingūna Ūbele

Latviešu filmas no „Skolas somas” – „Emīlija”,  „Tizlenes” u.c.

2021./2022. m.g. I semestrī, izmantojot projektu „Latvijas skolas soma” mācību stundās iekļāvām Kinematogrāfistu savienības „Kino visiem un visur Latvijā” piedāvātās latviešu filmas un to fragmentus. Klases stundās, literatūrā, latviešu un angļu valodā, vēsturē, sociālajās zinībās skolēni skatījās gan dokumentālās, gan mākslas, gan animācijas filmas. Populārākās bija ‘Vienīgā fotogrāfija”, „Sprīdītis”, „Mērnieku laiki”, „Tālavas taurētājs”, „Vectēva medus”, „Londonas brīvdienas”, bet Ziemassvētku nedēļā – „Laimes lācis”, „Kalado”, „Ķekatnieki”, „Pirms aizmieg ūdeņi visi”. Ja redzētais bija ieinteresējis vai kāds skolēns nebija skolā, filmu varēja noskatīties mājās.

Kā īpašs baudījums decembra beigās bija jaunās latviešu mākslas filmas „Emīlija. Latvijas preses karaliene” (vidusskolai) un „Tizlenes” (visām 7., atsevišķām 8. un 9. klasēm).

Filmu „Tizlenes” iekļāvām tematā “Pieaugšana – sevis un savu spēju apzināšanās, problēmsituāciju risināšanas iespējas jauniešu vidū “. Tā bija vecumposmam atbilstoša saruna par vērtībām, pusaudžu problēmām, par saviem nākotnes sapņiem un to piepildījumu, par režisora ideju, galveno domu, viedokļa izteikšana. Nenoliedzami, kultūrpieredzes bagātināšana.

7.a klases skolēnu atziņas (skolotāja Sigita Siliņa):

  • Mūsdienu jauniešu problēmas ir sarežģītākas un grūtāk risināmas.
  • Klasēs arvien mazāk novērojama skolēnu šķirošana pēc kritērijiem – resns, tievs, stilīgs, populārs. Mūsdienās būtiskāka ir skolēna attieksme pret pārējiem klases biedriem.
  • Klasē vairāk tiek cienīti skolēni, kuri labi mācās un nekavē stundas.
  • Mūsdienu jauniešu vidū arvien vairāk nav pieņemamas dažādas atkarības – smēķēšana, alkohola lietošana. Tas nav stilīgi!
  • Bija interesanti salīdzināt jauniešus toreiz un tagad – ģērbšanās stils, uzvedība. Interesanti likās “atmiņu klades” aizpildīšana, kas mūsdienu jauniešiem ir sociālie tīkli.
  • Emocionāla šķita Sarmītes nonākšana līdz apziņai, ka tikai kopā ar īstiem draugiem un pilnīgi izprotot sevi un savas vēlmes, var dzīvē sasniegt savus mērķus.

8.b klases skolēni (skolotāja Inga Vaivode):

Filma man patika. Attēlo mūsdienu problēmas. Filma bija par meiteni, kura gribēja kļūt skaista un populāra, bet tas viņai ne visai izdevās. Mēģinot iegūt popularitāti, viņa sabojāja attiecības ar draugiem, ģimeni un klasi. Filmas beigās Sarmīte saprot, ka nebija slikti kļūt par “tizleni”, atrisina savas kļūdas. (Veronika)

Skatoties šo filmu, es sāku saprast vienu lietu-dzīve nevar būt tikpat laba kā filmā. Patika atziņa par bulciņu – āriene tev ir skaista, bet  iekšēji –  tukšums. Jāmīl sevi tādu, kāds tu esi. Netiecies pēc cilvēka, kurš ir tikai skaists. (Izabella)

Šī filma lika aizdomāties par to, ka mums ir tikai viena dzīve. Ja šo dzīvi dzīvosim tikai tādēļ, lai citiem patiktu, tas būtu skumji. (Terēze)

Man šī filma ļoti patika, jo filmā  bija parādītas pusaudžu problēmas un arī to risinājums. Ļoti patika, kā Sarmīte beigās sasniedza visu, ko vēlējās, lai gan neviens viņai neticēja. Ceru, ka arī mani klasesbiedri kaut ko atcerēsies un liks aiz auss filmā atklātas atziņas. (Katrīna)

Man arī patika nobeigums, ka Sarmīte sasniedza savus mērķus, lai arī viņa nekļuva par aktrisi, bet kļuva par režisori. (Evelīna)

Šo filmu ieteiktu pusaudžiem, kuri nav pārliecināti par sevi un savu nākotni. (Sanija)

Man šī filma nepatika, jo tā domāta meitenēm. (Alekss)

Viena atziņa man likās ļoti patiesa – dzīve ir negodīga. Taču man likās, ka filma ir normāla. Arī zēni var paskatīties, lai nekļūtu par bulciņām ar tukšu vidu. (Adriāns)

9.b klases skolēnu secinājums (skolotāja Ligita Lejniece):

Marta Elīna Martinsone savā filmā parāda kādas klases dzīvi tūkstošgades mijā. Filmā atainotas jauniešu problēmas – sevis meklēšana, attiecības starp zēniem un meitenēm, bērnu no krieviski runājošām ģimenēm ienākšana latviešu skolās, pirmo tehnoloģiju izmantošana, sapratne starp vecākiem un tīņiem. Filmā daudz interesantu simbolu. Spraigs sižets. Labs jauniešu tēlojums. Filma lika padomāt – lai kādi būtu klases dzīves notikumi, klasesbiedri vienmēr ir un būs savējie.

Jaunākā latviešu mākslas filma “Emīlija. Latvijas preses karaliene” tika iekļauta vēstures un sociālās zinātnes, klases stundā, literatūrā un tehniskajā grafikā tematos „Dzimumu un sociālie stereotipi vesture”, “Jaunumi latviešu kultūrā un mākslā”, “Jūgendstila elementi filmā”.

Skolēni salīdzināja dzimumu un sociālo stereotipu attēlojumu 20. gs. 20.-30.gadu Latvijā un to, kādas izmaiņas notika 20. gs. gaitā. Paplašināja savu redzesloku un zināšanas vēsturē, literatūrā un izdevējdarbībā,  kā arī kritisko domāšanu, lai objektīvi izvērtētu pagātnes notikumus un to pretrunas. Uzzināja par starpkaru Latvijas kultūras un politikas darbiniekiem, preses izdevumiem. Mākslas skolotāja vērsa skolēnu uzmanību uz filmā redzamajiem jūgendstila interjera un eksterjera rotājumiem, 20. gs. sākuma apģērbu, apaļskulptūru – strūklaku skvērā pie Operas u.c.

Pārrunās un atsūtītajās rakstiskajās atbildēs par redzēto skolēni uzsvēra mākslas filmas tehnisko izpildījumu un bagāto saturu, kā arī uzteica lielisko aktierspēli, sevišķi galvenās varones atveidotāju – aktrisi Gunu Zariņu. Skolēni atzīmēja, ka sievietei 20. gs sākumā bija daudz grūtāk iegūt atzinību un novērtējumu sabiedrībā nekā mūsdienās, Taču, visas pretrunas pārvarot, sievietes kļuva stipras un mērķtiecīgas personības. (skolotāja Dace Boroduļina).

12.b klases skolēnu iespaidi (skolotāja Sarmīte Lapiņa):

“Filma man ļoti patika. Aizrāva tās vizuālie efekti, pārdomātais sēriju ilgums un sižetu izkārtojums vienā sērijā. Arī vēsturiski viss virzījās pa laika līniju, kas bija interesanti, jo atsvaidzina zināšanas par notikumiem pagātnē. Uzzināju par preses vēsturi, cenzūru – man agrāk nelikās, ka varētu būt tik stingra vērtēšana, ko žurnālā likt un ko – nē. Arī galvenās varones Emīlijas dzīve mani aizrāva un lika pārdzīvot līdzi, īpaši, kad viss gāja uz beigām.”

Apkopoja skolotāja Ingūna Ūbele

„Ziemassvētku pasaka” ar grupu FRAMEST

2001./2002.m.g. I semestra noslēgumā atsevišķas mūsu skolas 4. – 6. klases bija izvēlējušās noklausīties profesionālās mūzikas grupas FRAMEST veidoto koncertlekciju „Ziemassvētku pasaka” projekta „Latvijas skolas soma” ietvaros. Tika aptverta gan mūzika, gan vizuālā māksla, gan literatūra. Skaistajā Salatēva namiņā pulcējās bērnišķīgi mīļie M.Stārastes pasaku tēli.

Mūzikas skolotāja I.Grudule uzsver pasākuma nozīmību: „Skolēni iepazīst, cik daudzveidīgas ir Ziemassvētku dziesmas, lekcijas laikā cenšas apgūt jaunas dziesmas. Koncertlekcija dod ieskatu, cik daudz mums ir pasaku par Ziemassvētkiem. Viena no tām ir F.T.A. Hofmaņa pasaka “Riekstkodis”. Ieklausoties P. Čaikovska brīnišķīgajā baletmūzikā, skolēni gūst kvalitatīvas klasiskās mūzikas pieredzi. Rodas priekšstats par baleta mākslu. Klausoties dziesmu vārdos, pilnveidojam dzejas asociatīvo uztveri. Mūzika un pasākuma noskaņa palīdzēja izjust svētku un kolektīva burvību. Pēc koncertlekcijas skolēni atzina, ka noteikti ieteiktu “Ziemassvētku pasaku” noskatīties arī citiem.

Dažas domas no 4.a klases skolēnu rakstītā:

“Man patika, ka pasakas beidzās labi.”
“Man patika, ka bija daudz skaistu, interesantu dziesmu.”
“Man ļoti patika. Un visvairāk patika dziedāšana.”
“Man patika, ka bija daudz priecīgas mūzikas.”
“Ļoti interesanta pasaka. Bija labi uzzināt, ko jaunu.”
“Man visvairāk patika pirmā pasaka.”
“Man patika, ka visām pasakām bija laimīgas beigas.”
“Man patika šī pasaka, jo esmu jau agrāk noskatījusies “Riekstkodi” un tas mani iepriecināja. Es iemācījos jaunas pasakas.”
“Man ļoti patika dziedāt.”

Apkopoja Ingūna Ūbele

Projekts “Skolas soma” mums, 9.c klases skolēniem, deva iespēju attālināti noskatīties režisora V. Sīļa un dramaturģiskā materiāla autora K. Krūmiņa kopdarbu – izrādi “Tikšanās vieta – Rīgas II teātris.”

Šo iestudējumu varētu nosaukt par ceļojumu laikā, jo skatītājs, pateicoties mūsdienu attīstītajām tehnoloģijām, var sekot līdzi tik svarīgam notikumam – Latvijas valsts dibināšanas sēdei. Tomēr izrāde katram ir atšķirīga, jo austiņās var pārslēgt četrus dažādus komentārus par notiekošo uz skatuves. Skatītājs gūst papildus informāciju par katru sēdes dalībnieku, viņa turpmāko politisko darbību un likteni.

Visu izrādes laiku skatītāju pavada jautājums par izvēlēm – “katrs mēs esam izdarīto un neizdarīto izvēļu kopums. Cik drosmīgi bija šie cilvēki, lai izdarītu tik liktenīgu izvēli – dibināt Latvijas valsti?” Ikviens var uzdot sev jautājumu, vai mēs vienmēr izdarām pareizo izvēli un kur paliek “neizvēles.”

Izrādē interesantā veidā tiek savienota pagātne ar šodienu, sasaistot Latvijas valsts dibināšanas sēdi ar katra skatītāja personīgo pieredzi.

9.c klases audzinātāja D.Vjakse.

Projekta “Skolas soma” ietvaros mums, 1. a klases skolēniem, 10.decembrī bija iespēja tiešsaistē no Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” lūkot muzikālu pasaku “Pēterītis un vilks”. Spēlēja Liepājas Simfoniskais orķestris. Mūs aicināja iepazīt vienu no simfoniskās mūzikas pasaules hitiem – krievu komponista Sergeja Prokofjeva muzikālo pasaku “Pēterītis un vilks”. Koncerta gaitā bērni mācījās saklausīt dažādu instrumentu skaņas un sasaistīt tās ar putnu un dzīvnieku tēliem skaņdarbā. Pēterīša tēmu izpildīja vīterojošie stīgu instrumenti, vilka tēmu izspēlēja mežragi, Pēterīša drauga putniņa vīterošanu attēloja flauta, pīles lomu – oboja, ar kaķa mīkstajām ķepām soļoja klarnete, bet vectētiņa viedo tēmu izspēlēja fagots.

Skolēnu atsauksmes.

Roberts B.: ”Es kaut ko tādu redzēju pirmo reizi. Man likās, ka rādīs teātri, bet tas bija kaut kas savādāks. Tur spēlēja daudz mūzikas instrumentu.”
Jānis Reinis: „Es tādu mūziku klausījos pirmo reizi. Es iemācījos jaunus instrumentus.”
Severīns: „Es dzirdēju jaunas muzikālas skaņas un es iemācījos, kā skan mežrags.”
Lelde: „Es pirmo reizi dzirdēju mežragu. Mani pārsteidza opītis. Tas skanēja interesanti!”
Lita: „Man patika uzzināt, kur paliks pīle. Man patika, ka Pēteris pievarēja vilku. Man nepatika, ka vilks apēda pīli. Man patika, ka pīle pēkšķēja vēderā.”
Paula: „Man patika pīle un vilks. Vilks tādēļ, ka norija pīli dzīvu un beigās tā atkal varēja būt kopā ar pārējiem.”
Daniels: „ Man patika, ka redzēju mūzikas instrumentu flautu. Un milzīgas bungas!”
Uģis: „ Skanēja mežragi, bungas, flauta. Patika, kā aktieris lasīja tekstu.”
Jānis: „ Mežrags skanēja skaisti.”
Armīns: „Es pētīju mūzikas instrumentus. Mežrags nebija nemaz tiks liels un vijole ir smalka.”
Toms: „Man patika izrāde. Bija skaļas un klusas skaņas. Bija arī īsas un garas skaņas.”
Artjoms: „ Man ļoti patika orķestris un mūzika. Cepures bija interesantas un vēl arī stāsts.”
Melānija: „ Man patika, ka tur bija vijole, jo es to arī spēlēju. Es zinu visu par vijoli!”
Renāte: „ Man patika lielās bungas.”
Gvido: „ Es nekad nebiju redzējis orķestri. Es par to brīnījos. Man patika mūzika.”
Valters: „Man patika klarnetes smalkās skaņas un vēl es uzzināju, ka ar vijoli var ļoti ātri spēlēt melodiju.”
Alekss: „ Man likās, ka mūzika ir ļoti skaļa.”
Enija Liepn.: „ Man patika skaļās bungas un mežragi.”
Enija Latk.: „ Es dzirdēju, kā skan flauta, vijole, bungas.”
Agnese: „Man patika, kā spēlēja instrumentus. Es uzzināju, kā spēlē vijoli.”

Skolēnu domas apkopoja klases audzinātāja Mārīte Viļuma.

Iespēja ceļot kopā ar klasi

8.c klase

Viss sākās ar agru rītu, kuru esam gaidījuši veselu gadu. Pateicoties projektam “Skolas soma,” mums šodien bija paredzēts pasākums uz kuģīša “Gulbis” netālu no Likteņdārza.

Bijām nedaudz uztraukušies, bet iekāpjot autobusā, sapratām, ka šī diena būs viena no labākajām šajā mācību gadā. Autobusā bija ļoti jautri. Spēlējām dažādas spēles un runājāmies. Laiks ceļā pagāja ļoti ātri. Lūk, esam jau Likteņdārzā, kur mūs Daugavas krastā gaidīja “Gulbis”.

Braucot ar kuģīti, vērojām pasakainu skaistumu. Koki bija dažādās krāsās. Zelta rudens taču! Dzirdējām interesanto gida stāstu par Koknesi, par Kokneses pilsdrupām. Mūzika starp gida runu… Atmosfēra bija vienreizēja! Arī laikapstākļi bija pārsteidzoši labi.

Ejot atpakaļ uz autobusu, mēs ar skolotāju apskatījām Likteņdārzā celiņu, kurš ticis izlikts no dažādu krāsu bruģakmeņiem, uz kuriem bija uzrakstīti cilvēku vārdi, kuri kādreiz jau apmeklējuši šo vietu. Arī te bija daudz skaistu vietu, kur gribējās nofotografēties kopā ar klasesbiedriem, jaukām atmiņām.

Bija ļoti aizraujoši būt kopā ar klasi! Ļoti skaisti un forši mirkļi no ekskursijas būs saglabājušies, gan no fotogrāfijās, gan mūsu atmiņās.

8.c klases skolēni un audzinātāja

5.b klases atvasara “Sēļu sētā”

Saulainā, siltā atvasaras piektdienā ( 10. septembrī)  5.b klases skolēni un audzinātāja apmeklēja Jēkabpils “Sēļu sētu.” Ar šo vietu var uzsākt izziņu par Sēlijas kultūrvēsturi.

Apskatījām un pēc gides stāstītā uzzinājām par 19. gs. Sēlijas vidēji turīga zemnieka lauku sētu, kurā ir dzīvojamā ēka, klētis, rija, pirts, lielās vējdzirnavas un kalve. Sevišķi zēniem interesanti bija aplūkot tvaika lokomobili un kuļammašīnu. Stiprākie izmēģināja arī smago ūdens spaiņu nešanu ar nēšiem. Pārsteidza visus iespēja saņemt gardumus balvā par fiziskām aktivitātēm pāros, vadoties pēc  teritorijas kartes.

Skolēnu atgriezeniskā saite par piedzīvoto pasākumā: Patika process; Reāli redzēju vēsturiskas lietas, objektus (graudu novākšanas process, miltu smalcināšana, maizītes cepšana); Izjutu, esot ēkās un klausoties interesantajā gides stāstā, kā dzīvoja cilvēki 19. gs.; Patika izzinošās aktivitātes pāros; Pārsteidza cienasts ar saldajiem āboliem, kuri gatavojušies Sēļu sētas ābeļdārzā.

Atvasaras pēcpusdienā brīvā dabā vēl maltītē picas, pārrunas par redzēto un dzirdēto ar apņemšanos iepazīt citus objektus Jēkabpilī.

5.b klases audzinātāja Inita Beinaroviča