Filma “Mātes piens” programmā “Latvijas skolas soma”
13. un 14. februārī Jēkabpils 3. vidusskolas 7. un 9.- 12 klašu skolēni devās uz Jēkabpils tautas namu, kurš uz remonta laiku radis pagaidu mājvietu vecajā Mežrūpnieku klubā, lai noskatītos jaunāko Latvijas mākslas filmu “Mātes piens” (programma “Latvijas skolas soma”).
Filmas demonstrēšanas vieta labi atbilda filmā rādītajam laikam – padomju gadi. Arī patstāvīgais pārgājiens uz Daugavas otru krastu dažiem bija gandrīz kā izaicinājums. Pasākumā apvienota gan klases stunda, gan literatūra, gan vēsture.
Filma deva iespēju skolēniem ieraudzīt, kāda bija dzīve padomju Latvijā, padarīja saprotamāku jēdzienu “brīvība”. 7. klases skolēni, sarunā par filmu, vienojās dot 5 “acis” no 5 maksimālajām, pamatojot savu vērtējumu: ļoti neparasta, nopietna, depresīva, emociju pilna, aizkustinoša, reālistiska filma. Filma skolēnos raisīja līdzjūtīgas emocijas, nelikās, ka bija par garu, nepieredzējušiem skatītājiem mazliet traucēja, ka kadri mainījās ļoti ātri un atsevišķi skati bija reālistiski asi un vardarbīgi. Skolēni pēc filmas aizdomājās par to, cik tagad ir labi dzīvot: var brīvi runāt, citi ieklausās. Atsevišķu skolēnu secinājumi pēc filmas: lai kaut ko sasniegtu, daudz darba jāiegulda; zināšanas palīdz augt; dzīvē jāprot saskatīt labais; lai kaut ko mainītu, jāmainās pašam. Padomju laikā dzīvot negribētu, jo bija agresija, zagšana, nebija vārda brīvības, pastāvēja citi likumi, viss bija stingrāk.
Vēstures stundā sarunā par totalitārajiem režīmiem 9. klases skolēniem ir paplašināts skatījums, balstoties uz filmā redzēto. Skolēniem radās daudz jautājumu par dzīvi padomju laikā. Pirmizrāde bija ļoti aktuāla 12.klases skolēniem padziļinātajā kursā Latviešu valoda un literatūra II, jo attīstīja skolēnu diskusiju prasmi, padziļināja izpratni par varas un indivīda attiecībām, vizuālā veidā papildināja zināšanas par padomju gadiem. Skolēni salīdzināja savus iespaidus, kā grāmatas (literāra darba) saturs ir pārtapis filmas formātā. Mācību stundā diskutēja par filmas ideju, tēmu un varoņiem.
9. klašu skolēni savus vērojumus un pārdomas izteica diskusijās, 10., 11. klašu skolēni par iespaidiem rakstīja ikmēneša “Kultūras cilvēka dienasgrāmatā”. Atzina latviešu filmu īpatnību – rāmo, lirisko kino stāstījumu, izcilo aktieru spēli, vispārcilvēcisko attiecību spilgtu attēlojumu. Sarunā pēc filmas 10. klases skolēni stāstīja par savām emocijām un pārdomām. Bija arī šāda atziņa – ja nebūtu izlasīta grāmata, filma būtu atstājusi spēcīgāku iespaidu.
Skolēniem bija iespēja pavadīt laiku kopā ar klasesbiedriem ārpus skolas – kopā doties uz norises vietu, noskaņoties filmai, apspriest minējumus, par ko filma būs, kā arī apspriesties pēc filmas, vai minējumi piepildījās. Iespēja novērtēt latviešu kinematogrāfu, salīdzināt ar ārzemju filmām, paust viedokli par atšķirībām/līdzībām. Iespēja ieraudzīt aktiera profesiju un izvērtēt tās specifiku.
Ingūna Ūbele, direktores vietniece audzināšanas darbā
Filmas Ziemassvētku noskaņās
2022./2023.m.g. 1.semestra noslēguma nedēļā atsevišķas 1.-6.klases bija izvēlējušās noskatīties biedrības ”Kinopunkts” piedāvāto filmu “Ziemassvētki džungļos” un animācijas filmas ”Zelta Ziemassvētki” (programma “Latvijas skolas soma”).
Tās bija vecumposmam un interesēm atbilstošas mūsdienu filmas Ziemassvētku noskaņās. Skolēni maz skatās TV raidījumus, līdz ar to šādi filmu kopīgās skatīšanās seansi ir ļoti pieprasīti un lietderīgi. “Ziemassvētki džungļos” ir ģimenes filma, kas rosina domāt par sevi, savu ģimeni, attiecībām klasē un skolā. Stāsts kādu ģimeni, kas ir pārcēlusies uz eksotisku valsti, jo ģimenes galva ir ģeologs un strādā zelta raktuvēs. Kā svinēt Ziemassvētkus, kur nav ziemas? Kāda ir Ziemassvētku nozīme un tradīcijas? Pēc noskatīšanās valdīja pozitīva emocionāla noskaņa. Spēlfilma ir piemērota arī vecāku klašu skolēniem.
2. a klases audzinātāja Mārīte Viļuma apkopoja skolēnu pārdomas par redzēto:
Severīns:“Ja es būtu džungļos, kad ir Ziemassvētki, tad man būtu ļoti garlaicīgi, jo tur nav sniega, tur nav ledus, tur nevar pikoties un slidot. Bet labais ir tas, ka tur ir banāni, kuri ir mani paši mīļākie augļi. Tur ir arī gari! Es novēlu noskatīties šo filmu ikkatram, kam patīk Ziemassvētki un džungļi!”
Valters:“Man šī filma iemācīja, ka Āfrikā nav Ziemassvētku eglīšu un vēl, ka vajag sadarboties cilvēkiem pat tad, ja sastrīdas. Es šo filmu ieteiktu noskatīties draugiem, lai viņi zinātu, kā rīkoties strīdus situācijā.”
Paula:“Man šī filma likās ļoti interesanta. Daži brīži bija nedaudz bailīgi. Bija jauki, ka tas bija kā pārsteigums – filmas skatīšanās. Šī filma māca, ka vienmēr ir vecākiem jāpasaka, kurp dodies. Es gribētu teikt lielu paldies šīs filmas veidotājiem.”
Toms:“Man patika galvenā varone Paula, jo arī mūsu klasē mācās jauka meitene Paula. Filma mācīja, ka džungļi var būt arī bīstami un nedrīkst nekur doties bez vecāku atļaujas.”
Melānija:“Man interesanti likās džungļu putni. Tie bija košām spalvām un skaļām balsīm. Pie mums tādi sastopami tikai zoodārzā.”
Melisa:“Galvenos filmas varoņus Akimu un Paulu vienoja draudzīga. Tas bija tik neparasti – uzzināt, ka zēns ēd kukaiņus, jo tur tā ir pieņemts. Dīvaini, ka pieauguši cilvēki tic blēņām.”
Enija:“Man patika kā izskatījās Ziemassvētku vecītis džungļos un abu atšķirīgo bērnu draudzība.”
Gvido:“Man nepatika, ka cilvēki zelta dēļ vēlējās iznīcināt džungļus. Es priecājos par latviešu meitenes Paulas drosmi. Šī filma māca būt izpalīdzīgiem un nebaidīties. Un, galvenais, vajag priecāties par ikkatru dāvanu!”
Renāte:“Filmā cilvēki raka zeltu un darīja pāri dabai. Filmā uzzināju daudz jauna.”
Jānis:“Filma māca, ka dažādas tautas ļoti dažādi svin Ziemassvētkus. Man patika Akima un Paulas piedzīvojumi džungļos. Kas likās smieklīgi? Tas, ka pieauguši cilvēki tic, ka ar citroniem var nobiedēt garus!”
Uģis:“Es nezināju, ka džungļos mājās ir ventilatori, citādi ir par karstu. Tur nesnieg sniegs. Filma bija aizraujoša!”
Daniels:“Es sapratu, ka melot ir slikti. Man patika, ka Paula ticēja šamanim un viņiem kopā ar Akimu bija lieliski piedzīvojumi.”
Odrija:“Man ļoti patika šī filma! Tā māca, ka nekad un nekur nedrīkst doties nepasakot pieaugušajiem. Viņi mīl un satraucas!”
Renats:”Man patika, ka filmai bija laimīgas beigas un visi izdzīvoja. Filma mani iemācīja, ka nedrīkst padoties!”
Artjoms:”Filma māca, ka vajag pētīt pasauli un nebaidīties. Filmas sižets bija interesants. Es ieteiktu noskatīties to ģimenēm, kurās ir daudz strīdu.”
Enija:”Man patika, ka Akims un Paula bija pietiekami drosmīgi, lai ietu džungļos.”
Agnese:”Man patika, ka filmā no gaisa krita…spalvas! Paulas tēta darbs bija ļoti interesants, taču ne pārāk labs dabai. Filma māca, kāda ir dzīve džungļos. Ļoti atšķirīga no mūsu ikdienas.”
Roberts:”Filma māca izdzīvošanu džungļos un to, ka piedzīvojumi ir aizraujoši!”
Matīss:”Filmā tika parādīts, ka zelta rakšana nodara pāri džungļiem. Ceru, ka arī citiem skolēniem patika šī filma tāpat kā man!”
Lelde:”Filmā norisinājās šādas lietas: strīdi, sāpes, slēpšanās, biedēšana, pārdzīvojumi un prieks. Man patika, ka filmā visi beigās bija laimīgi un policija atrada mazos džungļu pētniekus.”
Ingūna Ūbele, direktores vietniece audzināšanas darbā
6.b klases Ziemassvētki pilī
13. decembrī programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros 6.b klases skolēni un audzinātāja vēra vaļā jau Ziemassvētkiem sapostās Krustpils pils durvis. Mūs sagaidīja sirsnīgas pasākuma vadītājas ar norādi doties uz ziepju vārīšanas telpu, kurā sēdāmies pie gariem galdiem.
Vispirms noklausījāmies stāstu par ziepju rašanos un izgatavošanas noslēpumiem. Ķērāmies pie darba – iekausējām rakstus no kaltētajiem ziediem un ārstniecības augiem savās pirmajās ziepēs. Kamēr ziepes sacietēja, devāmies pils apskatē.
- Man ļoti patika, ka mums bija dota iespēja pašiem brīvi staigāt pa pili, neskaidro uzzinot no informatīvajiem stendiem, veicot testus (Elza Martinsone).
- Mani pārsteidza Daugavā atrastā zemūdens mīna, kura bija eksponēta zem stikla grīdas (Roberts Začests).
- Patika ziepju taisīšanas process, uzzināju, ka tās izgudroja pirms 3 tūkstošiem gadu. Pašu izgatavotās ziepes noderēs lietošanai (Ieva Bokāne).
- Man patika planšetēs spēles “Cik labi zini seno Jēkabpili?” (Juta Dance)
- Man ļoti patika staigāt pa pili, varēja aptaustīt senos eksponātus, iekāpt Nitiša mašīnā, palidot gaisa balonā. Kad staigāju, jutos kā karalis savā pilī (Neo Andrejevs).
Pasākumā apvienojām klases stundu, vēsturi, sociālās zinības, mājturību un tehnoloģijas, īstenojot tēmas “Dzimtā pilsēta Jēkabpils”, “Ziepju rašanās ceļš”.
Šis bija vecumposmam un semestra noslēgumam atbilstošs kultūrvēsturisks pasākums un klases kolektīva saliedēšana Ziemassvētku noskaņās.
Klases audzinātāja Inita Beinaroviča
Ziemassvētku pasākums Krustpils pilī
2.b klases 26 skolēni, audzinātāja Vija Rozentāle un atbalstot Līgai Višņevskai 16.decembrī “Latvijas skolas somas” projekta ietvaros, devās un Krustpils pili uz Ziemassvētku pasākumu. Pilī sagaidīja laipni rūķi. Izstaigājām visu pili, meklējot Rūķu palaidnību pēdas, Darbojāmies Sveču gatavošanas darbnīcā. Iemācījāmies jaunu rotaļu ar dziedāšanu. Vislielākais prieks un pārsteigums bija Ziemassvētku vecīša birojā. Bērnus cienāja ar kliņģeri, zāļu tēju. Sēžot uz spilveniem, noklausījāmies Ziemassvētku vecīša un Rūķu sagatavoto stāstījumu par katra skolēna Labajiem darbiem.Bērni nolēma- jā- Rūķi eksistē. Kā citādi Ziemassvētku vecītis uzzināja visu taisnību un par katru? Nodziedājām dziesmu par Ziemassvētkiem un visi nopelnījām dāvanas. Paldies Rūķiem no Krustpils pils un Ziemassvētku vecītim!
2.b klases audzinātāja V. Rozentāle
“Ekskursija uz Krustpils pili”
14.decembrī 4.c klase devās uz Krustpils pili, lai gida pavadībā iepazītu pils vēsturi. Skolēniem ļoti patika interaktīvās vitrīnas, kur varēja veikt testus, pārbaudīt savas zināšanas, uzzināt ko jaunu. Tas, ka drīkstēja iesēsties īstā rallija mašīnā, izmēģināt gaisa balonu.
Saistošā veidā uzzināja daudz ko par sveču gatavošanu, izejmateriāliem senajos laikos. Iepazina dažas tradīcijas, kā piemēram, laimes liešanu. Prieks par pašu veidotajām svecēm, kuras tiks dāvinātas ģimenes locekļiem vai aizdegtas Ziemassvētkos.
Izrādās, ka tikai dažas pieturas pabraucot no skolas, var nokļūt tik aizraujošā pasaulē un uzzināt tik daudz ko jaunu!
4.c klases audzinātāja I. Grandāne
Ērika Vilsona monoizrādes “Nezāle”, “Pazudušais dēls”
Programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros š.g. 23. novembrī Jēkabpils 3. vidusskolā viesojās aktieris Ēriks Vilsons ar divām monoizrādēm. 7. un 8. klašu skolēni noskatījās R . Blaumaņa “Nezāli”, bet 9.-12. klašu skolēni – “Pazudušo dēlu”. Jutāmies pagodināti, kad Ē. Vilsons, uzrunājot jauniešus, atgādināja: mūsu skolu ir absolvējuši režisors Dž. Dž. Džilindžers, aktieri Gatis Maliks un Artūrs Irbe. Kas zina, varbūt vēl kāds no zālē sēdošajiem skatītājiem reiz izvēlēsies interesanto aktiera profesiju?
Izrādes iekļāvās mācību saturā, īpaši desmitklasniekiem, kuri tieši pašlaik lasa R. Blaumaņa lugu “Pazudušais dēls”. Skolēniem bija doti dažādi mācību uzdevumi, piemēram, noskaidrot Krustiņa traģēdijas cēloņus, novērot, ar kādiem paņēmieniem aktieris monoizrādē piesaista uzmanību, krāt iespaidus “Kultūras cilvēka dienasgrāmatas” ierakstam u.c.
Sākumā Ē. Vilsons lieliski “iesildīja” publiku, vispirms neuzkrītoši izstāstot dramaturģijas teorijas elementus. Pēc katras izrādes veidojās neliela saruna par mūsdienām, par Blaumaņa noveles problēmu aktualitāti.
Skolēnu atsauksmes pēc redzētā:
- Man patika aktiera talants vienam norunāt lugu, iejūtoties dažādos personāžos. Interesanti, ka viņš iesaistīja arī skatītājus kā lugas dalībniekus, tādēļ bija vieglāk sekot notikumu attīstībai. Man patika, kā viņš izmantoja rekvizītu galdiņu un priekšmetus uz tā. Lūkass Aukmanis, 9.a klase
- Man tika šī iespēja noskatīties abas izrādes – “Nezāle” un “Pazudušais dēls”. Šīs izrādes savā ziņā bija saistošas, jo abās galvenais tēls bija kāds vīrs, ap ko griezās viss stāsts. Izrāde “Nezāle”, ar savu traģisko nobeigumu likās mazliet pozitīvāka nekā “Pazudušais dēls”. Taču “Pazudušais dēls” noteikti bija pamācošāka. Prieks, ka aktieris Ē. Vilsons spēja caur izrādi izrunāt līdzīgās, mūsdienās svarīgās tēmas, kā arī iesaistīt skatītājus notiekošajā. Pēc izrādes, dodoties prom, viss dzirdētais lika aizdomāties. Tātad laiks tika lietderīgi izmantots. Ļoti pozitīvi vērtēju piedzīvoto. Renāte Ozola, 12. klase
- Paldies Ērikam Vilsonam par izrādi, bija ļoti interesanti! Monoizrādi es skatījos pirmo reizi un vēlētos redzēt vēl kādreiz. Ļoti patika aktiera runāšanas un tēlošanas prasme. Ļoti novērtēju, ka Ēriks Vilsons uzticēja mums savas ģimenes problēmas un ieteica mums smaidīt un lasīt grāmatas. Katrīna Ģeidāne, 12.klase
- Noskatoties Ērika Vilsona monoizrādi “Pazudušais dēls”, kā klausītāja varēju iejusties ikviena tēla lomā un just līdzi varoņu nesaskaņām. Ar acu skatieniem, žestiem un klausītāju iesaisti traģēdija atdzīvojās acu priekšā. Klinta Vjakse, 12.klase
- Šodienas teātra izrāde bija ļoti iespaidojoša un motivējoša. Izrādes laika aizdomājos, ko gan es varētu izmainīt, ja man būtu laika mašīna? Renāte Meikšāne, 9.b klase
- Man izrāde patika. Patika aktiera pozitīvisms un bija interesanti piedalīties. Ralfs Eglītis, 10.a
- Ļoti spēcīgs monologs, ļoti interesanti izmantoja galdu un priekšmetus uz tās, kā efektus. Spēcīgi vārdi beigās, ļoti aizkustināja tas, ka dalījās arī ar savu personīgo dzīvi. Jauniešiem biežāk būtu jādzird, kas notiek tieši vecāku dzīvē dažādās situācijās, kā vecākiem rūp savu bērnu dzīve un sāp sirds. Aktieris fantastiski beidza savu monologu ar labiem vēlējumiem, noderīgiem ieteikumiem. Pilnībā piekritu viņa teiktajam. Apbrīnoju arī viņa mīļās nodarbes 66 gadu vecumā! Pat mūsdienu jaunieši bieži vien tik droši nemācētu rīkoties. Patīkama balss un visa radītā atmosfēra bija ļoti aizkustinoša. Spēcīgi vārdi… No zāles izgāju ar lielām pārdomām, eiforiju, tas ir noteikti tas, ko gaidīju un vēlējos redzēt. Elīna Kotova, 12.klase
Direktores vietniece audzināšanas darbā Ingūna Ūbele
Izzinoša un jautra mācību ekskursija ar „Latvijas skolas somu”
11.oktobrī 10.a un 10.b klases skolēni kopā ar audzinātājām Astrīdi Vidējo un Ligitu Lāčplēsi devās baudīt zelta rudeni, apgūt jaunas zināšanas un arī atpūsties.
Pirmā pietura bija Kārļa Zāles veidotais Brāļu kapu ansamblis. Klausoties gides stāstījumā par tā tapšanu, attīstību gadu gaitā un simboliku, izstaigājām šo piemiņas vietu un pakavējāmies pārdomās par mūžīgām vērtībām, nolikām ziedus, godinot kritušos.
Nākamā pietura bija Medicīnas muzejs, kur aplūkojām medicīnisko pakalpojumu attīstības posmus, uzzinājām dažu atklājumu vēsturi un citas interesantas lietas. Abas aktivitātes apmaksāja programma “Latvijas skolas soma”.
Dienas noslēdzās boulinga zālē, kur stunda paskrēja ļoti ātri.
Paldies skolotājai Astrīdei par ekskursijas organizēšanu, JAP šoferītim par pacietību un skolēniem par organizētību, skaisto dziedāšanu un ģitāras spēli brauciena laikā.
10.b klases audzinātāja L. Lāčplēse
12.klase mācību ekskursijā viesojās Siguldā
Šī gada 6.oktobrī tika organizēta 12.klases mācību ekskursija uz rudenīgo Siguldu. Vispirms skolēni apmeklēja Turaidas muzejrezervātu un Turaidas pili. Izmantojot Latvijas skolas somas piedāvājumu piedalījās orientēšanas spēlē “Tūkstošgades stāsts”, meklējot vēsturiskās vietas, iepazīstot senus stāstus un pildot uz jaunus devumus. Klase tika sadalīta komandās, katrai komandai tika dots nosaukums un izvēlēts kapteinis. Visām komandām tika iedoti uzdevumi un teritorijas karte, pēc kuras brīvā secībā bija jāatrod objekti un jāizpilda uzdevumi. Spēles finālā komandu rezultāti tika izvērtēti, sadalītas vietas un saņemti diplomi. Veiksmīgākās komandas ieguva arī saldas balvas. Esot Siguldā noteikti tika apskatīta arī leģendām apvītā Gūtmaņa ala. Turpinājumā jaunus izaicinājumus gan skolēniem, gan skolotājiem sagādāja Piedzīvojumu parks “Tarzāns”. Laiks šajā oktobra dienā bija pietiekami jauks, lai drosmīgākie un veiklākie pārbaudītu spēkus pat 9 “Tarzāna” trasēs. Šeit balvas gan neviens nedeva, bet galvenais ieguvums bija jaunu izaicinājumu pārvarēšana, adrenalīns dzīslās un viegls nogurums muskuļos. Šādas spēka trases jauniešiem var sniegt nelielu ieskatu militārajā sagatavotībā.
Klases audzinātāja D.Eglīte
2022.g. 4.oktobrī mēs – Jēkabpils 3.vidusskolas 6.c klase kopā ar klases audzinātāju devāmies ekskursijā uz Krustpils pili. Tur mūs sagaidīja Jēkabpils vēstures muzeja gide Ieva un izvadīja pa pils un pilsētas vēstures līkločiem. Redzētais un dzirdētais padziļināja mūsu zināšanas un izpratni par Jēkabpils pilsētas attīstību un vēsturi, ļāva gūt priekšstatu par mūsu pilsētas vietu Eiropas kontekstā, jo papildus pils patstāvīgajiem eksponātiem bija apskatāma arī ceļojošā izstāde “Retumu kolekcija”.
Sociālās zinības un vēstures stundās mēs labāk izpratīsim tēmu: Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums – personības, vēstures avoti. Bet vizuālās mākslas stundās, zīmējot dažādu tautu ornamentus, atcerēsimies skaisto Krustpils tautastērpu.
Paldies projektam “Latvijas skolas soma” par doto iespēju.
Skolēnu atgriezeniskā saite par piedzīvoto pasākumā:
Ketija: Man patika retumu kolekcija, jo tur varēja apskatīt taureņus, dzīvniekus, senus priekšmetus.
Laura: Ļoti interesanti bija telpā par ievērojamiem Jēkabpils iedzīvotājiem, jo tur varēja iekāpt Reiņa Nitiša mašīnā, pavizināties gaisa balonā un paklausīties dzejnieci Āriju Elksni.
Rēzija: Īpašas sajūtas bija pils pagrabā, kad gide stāstīja par Brūno dāmu un kad, ejot ārā, dzēsām sveces.
Kirils: Patika skats, kas pavērās no pils torņa uz apkārtni.
Klases audzinātāja S.Vecumniece
23. septembrī 3.a un 3.b klases devās ekskursijā uz Rēzekni un apmeklēja Latgales vēstniecību “GORS”, lai noskatītos animācijas filmu “Zelta zirgs”. Filmas veidošanā izmantots J.Raiņa lugas motīvs, kurā iesaistīts sens stāsts-divi gudrie brāļi un trešais muļķītis. Īpaši labi saredzams ļaunā un labā pretstatīšana. Trīs mēģinājumi un trīs brieduma pakāpes , kas nepieciešamas mērķa sasniegšanai. Saistībā ar filmas galveno domu, skolēni mācību stundā veica radošo darbu par savu piedzīvoto, kad labais uzvar ļauno.
Klases audzinātājas S. Ozoliņa, S. Stradiņa
15. septembrī Jēkabpils 3. vidusskolas 2.a klases skolēni ar vilcienu devās aizraujošā ekskursijā, kur projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros apmeklēja Līvānu stikla un amatniecības centru. Tajā bija iespēja skatīt, kā darbojas stikla pūtēji un vērot karstā stikla izstrādājumu tapšanas procesu meistara vadībā. Šī iespēja ir unikāla – Līvāni ir vienīgā vieta Latvijā, kur darbojas šādi meistari. Zinoša gide stāstīja par izstādi un iepazīstināja klausītājus ar stikla tapšanas vēsturi. Līvānu stikla muzeja ekspozīcijā apskatījām Līvānu stikla fabrikas ražojumus, tie zaigoja visās varavīksnes krāsās.
Skolēnu atsauksmes
Matīss: “Es uzzināju, ka stikla pūtējiem ir 3 krāsnis, kuras darbojas no 2016. gada un no tā laika nekad netiek izslēgtas.”
Uģis: “Man patika, ka mūsu acu priekšā no stikla tapa skaists putniņš.”
Jānis: “Es pats redzēju, kā var uztaisīt visu kaut ko no stikla.”
Agnese: “Man patika krāsainās vāzes. Un tas process, kā tika pūsts stikla balons.”
Toms: “Es iemācījos, ka no īpašām smiltīm top stikls.”
Valters: “Man patika skatīties, kā darbojas meistars. Nebiju iedomājies, ka stikls ir kā želeja, kad ir karsts.”
Paula: “Stikla izstāde bija ļoti interesanta.”
Renāte: “Stikla pūšana ir ļoti grūts darbs. Jāstrādā lielā karstumā.”
Melisa: “Es stāvēju un brīnījos par tādu darbošanos un uzzināju, ka Latvijā šo amatu nemaz nevar apgūt bez darbošanās kopā ar meistaru.”
Roberts P.: “Meistara darbošanās bija ļoti interesanta. Patika, ka acu priekšā tapa stikla izstrādājums.
Enija Latk. : Bija interesanti vērot, kā taisīja zivtiņu. Un tad to lika vēl dzesēties, lai nesaplīstu gatavais darbs.”
Severīns: ‘”Stikla pūšana ir ļoti sarežģīts darbs un vajadzīga stipra veselība, lai strādātu tādā kartumā.”
Artjoms: “Mums pastāstīja, kā top krāsains stikls. Tas mūsdienās top no tādām kā krāsainām “ledenēm”.
Enija Liepn. :”Lielā stiklu izstāde bija izcila. Un tur bija lustra ar daudzām, daudzām stikla caurulītēm.”
Gvido: “Man patika gides stāstījums par stiklu un tas, ka pēc tam pārbaudīja mūsu zināšanas.”
Lelde: “Vērot īstu māklinieku darbošanos – tas ir lieliski. Tagad saprotu, kāpēc stikla izstrādājumu maksā tik dārgi. Tas ir smaga darba rezultāts.”
Renats: “Stiklu izstāde bija ļoti liela un varēja aplūkot dažādu krāsu stikla izstrādājumus. “
Jānis Reinis: “Krāsnis darbojas jau daudzus gadus un tās nav izslēgtas arī nakti. Tur ir ļoti liela temperatūra 1200 grādi.”
Odrija: “Man patika kārtīgi pataustīt smiltis, no kādām top stikls.”
Armīns: “Tā ir sarežģīta māksla – taisīt no stikla darbus. Tas ir grūti.”
Klases audzinātāja Mārīte Viļuma
