2023./2024.m.g.

Ar “Latvijas skolas somu” uz Motormuzeju.

Jaukā 3.novembra piektdienā 9.b klase ar vilcienu devās uz Rīgu, lai apmeklētu Rīgas Motormuzeju un piedalītos muzejpedagoģiskā nodarbībā “Stāsti muzejā” par muzeja funkcijām, par paša muzeja vēsturi. Nodarbības otrajā daļā komandās pildījām interaktīvus uzdevumus, tādā veidā vairāk izzinot muzeja galvenos eksponātus – senas automašīnas.

“Ļoti patika Rīgas Motormuzejs! Bija azarts pildīt uzdevumus un ļoti patika apskatīt senas mašīnas. Nenožēloju, ka atbraucu uz šejieni ar klasi ekskursijā.”/ Ksenija

“Man ļoti patika gides stāstījums, bija interesanti.” / Diāna M.

“Man patika muzeja ekspozīcija un tās daudzveidība.” / Markuss K.

Sakām paldies programmai “Latvijas skolas soma” par iespēju apmeklēt Rīgas Motormuzeju un noteikti iesakām arī citiem uz turieni doties!

9.b klase un audzinātāja Agnese Ozoliņa

3. klases ar “Latvijas skolas somu” uz GORU

20. oktobrī, pēdējā mācību dienā pirms rudens brīvdienām, 3.a un 3.b klases skolēni projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros devās mācību ekskursijā uz Rēzekni. Tur zinošu gidu pavadībā iepazina Latgales vēstniecību “GORS”. Lūkoja animācijas filmu un izbaudīja zelta rudeni Latgalē.

Skolēniem bija iespēja iepazīt koncertzāles ēku kā arhitektūras un dizaina vērtību, kas paplašina redzes loku un pilnveido prasmi vizuālajā mākslā runāt par krāsām kā ēkas atpazīstamības zīmēm. Dizainā un tehnoloģijās mācību tēmas sasaistījās ar gides stāstījumu un bija iespēja piedalīsies dažādos atjautības uzdevumos, kas saistīti ar vērīgumu, iztēli. Animācijas filmas noskatīšanās radīja priekšstatu par animatoru darbu, un tas deva ierosmi latviešu valodas stundās iepazīties ar grāmatu, pēc kuras sižeta filma veidota.

Skolēnu atgriezeniskā saite.

Enija: Latgales vēstniecība “Gors” latviski nozīmē “gars”. Tur dzīvo kultūra.”

Jānis: “Ļoti patika, ka ēkā ir dominējošas tikai 4 krāsas. To izstāstīja gide un viņas vārdi piepildījās. Pelēka, oranža, sarkana, balta.”

Renāte: “Pirmo reizi dzirdēju stāstu par orķestra bedri. Tā ir piecus metrus dziļa.”

Valters: “Es mācos mūzikas skolā un patika, ka kāpnēm ir doti nošu nosaukumi. Tā vieglāk darbiniekiem sazināties savā starpā, nosaucot kāpnes ar nošu nosaukumiem.”

Melānija: “Mēs bijām telpā un tur mums pastāstīja, ka gan aizkari, gan sienas ir īpaši veidotas, lai būtu laba skaņa. Mēs dziedājām “Bēdu manu lielu bēdu” un tā tiešām skanēja izcili. Tur bija plānota skaņu ierakstu studija”.

Enija: “Vai tas var būt, ka lielajā zālē ir vieta skatītājiem 1001? Neticami, Žēl, ka nebija laika izskaitīt!”

Gvido Rihards: “Mēs bijām tādā kā baleta zālē. Kur bija milzīgi spoguļi. Tikai tajos skatoties var iemācīties pareizas kustības!”

Artjoms: “Man patika, ka lielajā zālē bija iespēja redzēt, kā tiek likti instrumenti vakara koncertam. Kā arhitekti var uzzīmēt tik lielu ēku un visu saplānot, to man grūti saprast.”

Mia: “Man ļoti patika skatīties filmu. Tur bija interesanti un aizraujoši notikumi”.

Lelde: “Man ieinteresēja, kā rodas animācija. Gide prata ļoti interesanti pastāstīt par filmu, ko lūkosim”.

Severīns: “Grimētavā mums ļāva ielūkoties un sapratu, ka pirms koncerta tur notiek ne tikai pucēšanās, bet arī pēc koncerta māksliniekiem ir iespēja pat nomazgāties dušā.”

Matīss: “Skatoties filmu patika, ka esam kopā ar otru klasi un varam baudīt kopā būšanu. Ikdienā katrai klasei ir savs stundu saraksts un reti satiekamies. Pēc tam varējām pārrunāt redzēto un dzirdēto.”

Klases audzinātājas Vija Rozentāle un Mārīte Viļuma