9. maijā – Eiropas dienā – Jēkabpils 3.vidusskolas skolēniem bija lieliska iespēja satikt grāmatu autori. Tikšanās bija iespējama pateicoties Jēkabpils novada Galvenajai bibliotēkai. 2.a klase ar audzinātāju Mārīti Viļumu devās uz Jēkabpils novada Galveno bibliotēku, kur bērni iesaistījās autores atraktīvajā stāstījumā, iepazina autori, atbildot uz viņas uzdotajiem jautājumiem, uzzināja par sarakstītajām grāmatām un to, kādam jābūt, lai kļūtu par rakstnieku.
Rakstniece viesojās arī skolā, un vecāko klašu skolēniem bija iespēja piedalīties viņas vadītajā stundā “Teksts kam?”. Laura dalījās ar savu pieredzi un iedvesmoja rakstīšanai, uzsvēra rakstītā teksta nozīmīgumu un to, cik svarīgi ir mācēt paust savas domas un izteikt viedokli. Katrs pats varēja atbildēt uz jautājumiem: Vai mēs varam iztikt bez rakstītā teksta? Kā pārvarēt bailes no rakstīšanas? Vai rakstīšana ir priekš kaķiem? Kāpēc runāt un rakstīt latviski?
Paldies Jēkabpils novada Galvenajai bibliotēkai, ka šāda tikšanās bija iespējama. Paldies autorei par iedvesmojošo kopā būšanu un viesošanos Jēkabpils 3.vidusskolā.
Laura Vinogradova ir sarakstījusi prozas grāmatas bērniem “Snīpulītis no Snīpuļciema” (2017), “Mežpasakas. Par Meža Susuri, skudrām, Vilceni un Pūces Bērnu” (2019) un “Mežpasakas. Par Zalktēnu un stirnu meitenēm” (2019), grāmatu “Lapsa. Pasaka pieaugušajiem” (2017), stāstu krājumus “Izelpas” (2018) un “Lāču kalns” (2018), kā arī garstāstu “Upe” (2020).
Garstāsts “Upe” nominēts Literatūras gada balvai kā gada labākā prozas grāmata. 2021. gada pavasarī L. Vinogradova par šo grāmatu saņēmusi ES Literatūras balvu.
Skolas bibliotekāre Līga Višņevska
Mazas piezīmes pēc tikšanās ar rakstnieci Lauru Vinogradovu
Ir svarīgi pievērst uzmanību pozitīvajai kritikai, jo dažkārt tā var būt vērtīgāka nekā negatīvā.
Pseidonīms ir rakstnieka brīvības veids daiļliteratūras pasaulē.
Tekstam ir ļoti nozīmīga loma gan mūsu ikdienas dzīvē, gan radošās personības veidošanā.
(Klinta)
Nav personas, kurai padodas viss.
Nav iespējams nekad nekļūdīties.
Rakstot darbu, ko vēlies publicēt, domā par izmantoto valodu.
(Renāte)
Interesanti bija, ka rakstniece savā prezentācijā izmantoja pašas veidotās ilustrācijas.
Ar bailēm nav jācīnās. Bailes vienmēr būs.
Var visu rakstīt, bet lai tas nepārkāpj robežas.
(Anda)
Bailes vienmēr aiz stūra stāv, tās ir vienkārši jāpievar.
Nevajag tik briesmīgi uztvert kritiku, tā ir noderīga, bet tomēr tā var ļoti negatīvi ietekmēt savas domas.
Ja raksti kaut ko, tad padomā arī par sekām.
(Marta)
Izrādās, ne vienmēr ir jāraksta klasiskais darbs ar ievadu, iztirzājumu un nobeigumu.
Izrādās, var arī kaut ko izlaist, ja autoram šķiet, ka tam tā būtu jābūt.
Katram ir kāda pieredze, pat mazam.
Vienmēr var sākt ar kaut ko maziņu, kaut vai ar devītās klases izlaiduma uzrunu.
(Elīna)
Bailes ir tas, kas mūs apstādina, lai kaut ko izdarītu.
Tekstam ir liela nozīme dzīvē, mūsu ikdienā.
Kritika būs vienmēr – tā var būt pozitīva vai negatīva.
(Vitnija)
12. klases skolnieču atziņas apkopoja skolotāja Rainelda Muižniece
