Radošo un vizuālo darbu izstādes

“Radošās domas perspektīvā“ un “Mīlam”

Perspektīva -1.Paņēmienu kopums telpisku ķermeņu attēlošanai plaknē atbilstoši redzes uztverei;

telpiska ķermeņa attēlojums ar šādiem paņēmieniem.

2.Skats tālumā (uz kurieni), aina.

3.Attīstība, virzība nākotnē, tālākā nākotne (notikumam, darbībai, procesam).

3.1.Iespēja; izredzes.

https://tezaurs.lv/perspekt%C4%ABva

Jēkabpils 3.vidusskolas gaiteņi 2023.gada februārī ieguva jaunas faktūras, krāsas un idejas. Skolas ēkas 1.stāvs kļuva par veltījumu gaišumam un lidojuma sajūtu fiksējumiem. Zelta un sudraba krāsas baloni pie izstādes stendiem vēl papildināja šo viegluma gaisīgumu.

12. klases skolnieces Vitnija Paula Krodziniece, Renāte Ozola un Katrina Ģeidāne foto izstādē “Mīlam” parādīja, cik daudzpusīga un dažāda ir apkārtējā pasaule. Katra autore atklāja skatītājiem jēdziena ”mīlestība” izpratni caur gadalaiku ritumu. Tā bija gan kā trauslums attiecības, dabas skaistums, jautri smiekli ar draugiem, tuvinieku atbalsts, gan kā nopietnas dzīves pārdomas vienatnē. Autores ar foto attēliem un sirds simbola atveidi emocionāli un mākslinieciski parādīja, ko viņām katrai īpaši nozīmē vārds “mīlestība”.

Skolas 2. un 3.stāvs bija veltījums jauno literātu īpašās rakstnieku balss meklējumiem. Caur vienotu formu – dienasgrāmatu – autores (12. klases skolnieces) stāstīja savas radošās domas. Tās bija gan receptes un spoku stāsti, gan sasaukšanās ar L. Tauna dzeju, gan īsprozas fragmenti. Jauno autoru radošos mirkļus paspilgtināja viņu autordarbi – melnbalti un krāsaini zīmējumi.

Izstādes darbu mērķis bija radīt uz ikvienu izstāžu apmeklētāju vērstu piedzīvojumu. Tās bija dažādas emocijas, gandarījums par paveikto un jauniem izaicinājumiem. Autoram un izstāžu apmeklētājam bija svarīgi kļūt par uzticības partneriem, lai bagātinātos ar individuālajām spējām, zināšanām un pieredzi.

Izstāžu apmeklētāji, lai varētu atsaukties uz savu subjektīvo pieredzi un paustu attieksmi pret redzēto, veica nelielu viena darba recenziju pēc savas izvēles. Šīs recenzijas kļuva īpašu satikšanās pieturvietu, kurā autori uzzināja, kas apmeklētajam paticis vislabāk, kurš darbs bijis nesaprotamākais, kādus pārdomu jautājumus ir izsaucis konkrētais darbs un vēl citus autoram radošajā procesā interesējošus akcentus.

Darbu autori mācību stundā iesaistījās diskusijā – kāds bija radošais process un cik svarīgi iegūt atgriezenisko saiti no skatītāja/lasītāja. Izstādes darbu autori uzrakstīja savu veltījumu izstāžu apmeklētājiem.

Neliels ieskats četru autoru viedoklī.

“Sveiki, mani mīļie lasītāji!

Svarīgi man bija, lai mans radošais process piesaistītu jūsu uzmanību. Manus darbus var lasīt ikkatrs, kurš vēlas un kuram ir interesanti. 😊Lai varētu īstenot savu ideju, bija nepieciešams skolotājas padoms un mana pacietība, rakstot darbus, un iztēle. Es uzskatu, ka katram manam darbam lielu palīdzību tā tapšanas laikā sniedza digitālie rīki. Kā bez viņiem, vai ne? Salīdzinot manu veikumu tagad ar sākuma variantu, varu droši teikt, ka tie ir pavisam citi darbi. Uzlabot darbu man palīdzēja apkārtējo cilvēku viedoklis. Manu darbu kritizēja un vērtēja Jēkabpils 3. vidusskolas skolēni. Spriežot pēc rakstītā atsauksmēs, viņiem visvairāk patika mana miniatūra un pats apraksts par mani. 😊 Paldies viņiem!”

***

“Sveiki, lasītāji!

Man bija svarīgi uzrakstīt samērā loģiskus darbus un piespiest sevi tos uzrakstīt līdz galam, lai es varētu lepoties par sevi, ka spēju kaut ko izfantazēt. Šos darbus var lasīt ikviens cilvēks, kuram tie šķiet ieintriģējoši. Visnepieciešamākais, lai uzrakstītu šos darbus, man, protams, bija radošums, liela pacietība un kā vissvarīgākais skolotājas padomi. Lai uzrakstītu, man mazliet palīdzēja internets, kā jau modernai jaunietei pienākas, jo bez tā es pat nespētu iesākt dažus no saviem darbiem. Dažkārt vienkārši trūka tās dzirkstelītes prātā, lai sāktu drukāt. Lai uzlabotu darbus, piemēram, aprakstu par sevi, nāca klāt arī padomi no klasesbiedrenēm. Darbus kritizēja mūsu pašu Jēkabpils 3.vsk. skolasbiedri. Mana vismīļākā atsauksme bija par Linarda Tauna darba “Narcises” izdomāto turpinājumu, jo kāds ieminējās par manu uzrakstīto ”vientuļo rakstnieku ar pudeli rokās” un iekavās bija angliski uzrakstīts “relatable’’, kas nozīmē “salīdzināmi”. Tas man šķita ļoti smieklīgi un radīja prieku, ka kāds patiešām uzmanīgi ir lasījis manus darbus.”

***

“Mani darbi ir par dažādām tēmām. Es vēlējos ar saviem darbiem paust ziņu, ka ikviens cilvēks ir radošs. Man bija svarīgi, lai man rastos radošas domas, lai taptu mani darbiņi. Mana iecerētā mērķauditorija bija dažāda vecuma cilvēki – gan bērni, gan pieaugušie. Ar saviem darbiem pārsvarā tiku galā pati, bet brīžiem konsultējos ar skolotāju, kā būtu labāk. Digitālos rīkus izmantoju zīmējumos un vienā no radošajiem darbiem. Es izveidoju interesantus tekstu un skaistus zīmējumus. Daudzi manu darbu vērtētāji rakstīja par darbu “Zemes kodols”, bija ļoti pozitīvas atsauksmes. Mani tas iepriecināja un sniedza vēl lielāka motivācija turpināt rakstīt šādus radošos darbiņus.”

***

“Es vēlējos, lai cilvēki, lasot manus darbus, iedziļinātos, aizdomātos par savu dzīvi, pieredzi un lai viņu sejā parādītos smaids. Svarīgi bija, lai mani darbi būtu personīgi un atšķirtos no citiem autoriem. Iecerētā auditorija bija skolēni, jo, manuprāt, skolēniem vairāk interesētu mani darbi nekā pieaugušajiem. Lai īstenotu savas idejas, vajadzēja pacietību, iztēli un padomus no cilvēkiem. Digitālajiem rīkiem, eksperimentiem, avotiem bija liela nozīme manu darbu tapšanā. Piemēram, skatījos idejas, lasīju tekstus, lai gūtu kādu domu savam topošajam darbam. Pārsvarā idejas, tekstus domāju pati bez palīdzības. Uzlabošanas un izvērtēšanas posmos es darbu papildināju, un gala produkts bija labāks nekā sākumā. Mans mīļākais jautājums no izstādes apmeklētājiem bija par savu sunīti – “kā klājas tavam sunītim?” Šo jautājumu ļoti novērtēju, jo Niko man ir ļoti svarīgs. Garastāvoklis automātiski uzlabojas, kad cilvēki interesējas par manu suni.”

Kopīgā pieredzē ar izstāžu autoriem dalījās un darbojās skolotāja Rainelda Muižniece

Vairāk foto šeit